Dzimis Vācija, mācījies ASV, bet jau 19 gadus dzīvo un par savām mājām sauc Latviju. Šī mēneša zinātnieks - fiziķis Florians Helmuts Gābauers, kurš vēl būdams sākumskolas skolēns, zināja, ka saistīs savu turpmāko dzīvi ar fiziku, bet vēl nenojauta, ka dzīves ceļojums ļaus būt ne tikai Vācijā, ASV un Latvijā, bet tālākā nākotnē aivedīs arī uz Antarktiku, kur būs iespēja izmēģināt savu pētījumu, kas ilgst pēdējos 20 gadus.  

Kādas ir Tavas intereses pētniecībā?

Nodarbojos, galvenokārt, ar diviem tematiem, kas saistīti ar divām fizikas nozarēm. LU FMOF Lāzeru centrā pētu mijiedarbību starp atomiem, gaismu un magnētiskajiem laukiem. Pēdējā laikā esam sākuši pētīt īpašus defektus mākslīgajos dimantos, kuru uzvedība ir līdzīgi atomiem. Pētījumu mērķis ir gūt fundamentālas zināšanas par šādām mijiedarbībām, kas ir saistītas ar kvantu mehāniku, kā arī izstrādāt pielietojumus, piemēram, magnētiskā lauka sensorus. Savukārt, komandā ar kolēģiem no citām valstīm, pētām antimatēriju, kas nāk no kosmosa. Tas, ka antimatērija nāk no kosmosa ir zināms. Tomēr, ja tiktu atrasts anti-deiterons un konkrēts anti-kodols, tas būtu tumšās matērijas pazīme. Šim nolūkam esam izstrādājuši daļiņu uztvērēju, kuru plānojām palaist ar hēlija balona no Antarktikas.

Pastāsti par šobrīd aktuālo savā pētnieciskajā darbībā. Pie kā strādā tieši šobrīd?

Jūnija mēnesī pavadīju Losandželosā, kur testēju iepriekš minēto daļiņu uztvērēju termiskajā vakuuma kamerā. Daļiņu uztvērējs lidos aptuveni 35 km augstumā, kur var būt gan ļoti auksti, gan grūti dzesēt elektroniku (jo ir maz gaisa konvekcijai), tāpēc viss ir jāpārbauda šādos apstākļos. Tas bija smags darbs, bet tests bija veiksmīgs, jo atradām problēmas, kas būs jāatrisina gada laikā.  

Kad sāki strādāt pie šī brīža pētījuma?

Pie šī projekta sāku strādāt pirms gandrīz 20 gadiem, taču projektu realizēju vairākos posmos, jo dažreiz nebija finansējuma, kā arī bija vajadzīga pacietība.  

Kā nonāci pie šādas tēmas?

Mans promocijas darbs bija saistīts ar augsto enerģiju kodolu novērošanu no kosmosa. Tieši pirms atbraukšanas uz Latviju, sāku strādāt pie šī projekta pēcdoktorantūrā, un man to piedāvāja turpināt darīt attālināti.  

Kur pēcāk praktiski varēs pielietot Tava pētījuma rezultātus?

Godīgi sakot, man ir grūti iedomāties, kā praktiski pielietot  pētījuma rezultātus. Protams, ka praktiski pielietojumi ir svarīgi, tomēr, ir labi, ka var arī pētīt lietas, kas vienkārši ir interesantas un izaicinošas. Un ļoti svarīgi, ka cilvēki, īpaši studenti, iegūst prasmes īstenot šādus projektus, jo galu galā izglītība ir rezultāts.   

Kad un kāpēc nolēmi studēt fiziku?

Kad man bija apmēram 7 gadi, mans tētis mani aizveda uz muzeju Minhenē. Muzeju sauca “Vācu muzejs”, bet tā saturs principā bija zinātne un tehnika. Mani fascinēja gan tehnika, gan mazas demonstrācijas, kas skaidroja kādu fizikas vai ķīmijas likumu. Man ļoti patika ideja, ka es varu izzināt dabu un skaidrot dabas procesus. Jau toreiz sapņoju par fizikas studijām, un doma par fizikas izglītību nepameta mani arī skolas laikā. Pusaudžu gados man ļoti patika televīzijas seriāls “Star Trek”, un tas bija kā apstiprinājums mācīties fiziku arī tālāk. 

Kas, gadiem ejot, Tevi motivēja studijas turpināt?

Bakalaura studiju laikā mani motivēja zinoši profesori un mana zinātkāre par fiziku. Sāku arī strādāt pie sava doktora darba vadītāja, jo man ļoti patika viņa lekcijas un profesora spēja iedvesmot studentus.  Doktorantūras laikā man palīdzēja komandas darbs ar darba vadītāju un citiem kolēģiem, it īpaši inženieriem un tehniķiem.  

Kas bijis (ir) izaicinošākais studiju laikā?

Pēc pirmā daļiņu uztvērēja lidojuma izmēģinājuma, dati nebija saprotami. Izskatījās, ka instrumenta izšķirtspēja nebija pietiekoša, lai izšķirtu kodolus (skaitījām kodolus no oglekļa līdz dzelzij), un šķita, ka viss darbs ir izgāzies. Tolaik bija jāuzstājas konferencē un jāstāsta par tiem datiem, taču bija liels kauns, ka nevarējām izveidot normālu spektru un īsti nezinājām pētījuma turpmāko ceļu. Bet pēc kāda laika (varbūt pēc gada, varbūt vairāk), sapratām, kāpēc izšķirtspēja bija tik slikta. Turklāt atrādām korelāciju, kas ļāva iztīrīt datus. Tas prasīja pacietību un neatlaidību.  

Kāda šobrīd ir Tava zinātnieka ikdiena?

Ikdiena ir ļoti daudzveidīga. Ir sapulces ar kolēģiem, kurās apspriežam problēmas, ar ko sastopamies laboratorijā, meklējām risinājumus un labojumus eksperimentā. Ir jālasa literatūra, dažreiz jāgatavo manuskripts vai atskaites, jādomā par jauniem projektiem. Rudens semestrī fizikas 2.kursa studentiem pasniedzu praktiskos darbus optikā un kvantu mehānikā. Darba daudzveidība nozīmē vien to, ka garlaicīgi nav. 

Ko vēlies sasniegt zinātnē?

Man ļoti patīk mācīt fiziku citiem, un ceru, ka es spēju nodot apbrīnas sajūtu par fiziku, dabu un pasauli. 

Kas vēl bez fizikasTevi aizrauj? Ar ko nodarbojies brīvajā laikā?

Man patīk strādāt ar jauniešiem. Brīvajā laikā strādāju programmā JUMP, kas piedāvā papildizglītību, mentoringu un iespēju piedalīties brīvprātīgajā darbā ar vidusskolēniem.

Es lasu grāmatas par vēsturi, teoloģiju, filozofiju, kā arī romānus.  

Man patīk skriet vai pastaigāt dabā. Klausos klasisko mūziku, taču man ļoti žēl, ka pēdējos gados man nepietiek laika spēlēt klavieres vai altu, tomēr to vēlos atsākt.   

Nosauc kādu interesantu faktu par sevi?

Esmu dzimis Vācijā. Kad man bija 9 gadi, mana ģimene pārcēlās uz ASV, kur arī mācījos. Pirms 19 gadiem pārvācos uz Latviju un es šeit arī ceru palikt.  

Ja Tev būtu iespēja kaut ko pateikt visai pasaulei, ko Tu pavēstītu?

Skatieties uz pasauli, tā ir brīnišķīga, pilna ar brīnumiem, sākot ar katru cilvēku un turpinot pa dabas skaistuma takām. Ir forši, ka varam daudz kontrolēt vai skaidrot, bet arī jāļauj sevi pārsteigt.  

Kas Tevi motivē no rītiem celties?

Es nedomāju, ka atradīšu zāles pret vēzi vai nebeidzamo enerģijas avotu, bet ceru, ka varu ieguldīt kaut mazu graudiņu cilvēces zināšanu attīstībā, un, kamēr to daru, es varu iepriecināt kādu cilvēku, vai tikt iepriecinātam, jo arī man tas ir vajadzīgs.  

Nosauc piecas lietas, bez kurām nevari iedomāties savu ikdienas dzīvi.

  • Svētā Mise. Vienalga vai mans darbs vai citas aktivitātes šodien būs veiksmīgas, Svētā Mise ļauj tās veltīt Dievam, kurš var dot tām mūžīgu vērtību.  

  • Lasīšana. Lasīt - tas ir mans gan tikums, gan netikums. Lasu pārāk daudz ziņu, bet arī citas interesantas lietas par kultūru, filozofiju un reliģiju.  

  • Kontakts ar cilvēkiem. Pētniecības darbos es ļoti novērtēju iespēju strādāt kopā ar kādu komandā vai vienkārši parunāties.  

  • Brokastis (ar daudz kafiju). Viena no 3 vissvarīgākajām ēdienreizēm, un mana mīļākā ēdienreize.  

  • Humors. Ir daudz situāciju, kuras nevajag uztvert pārāk nopietni

 

NOBEIGUMS


LU FMOF ikmēneša rakstu sērija “FMOF mēneša zinātnieks” aizsākusies 2021. gada septembrī un intervijas veidā ļauj iepazīt jaunus vai jau lielāku pieredzi guvušus zinātniekus, kas ikdienā nodarbojas ar pētniecību fizikas, matemātikas vai redzes zinātnes jomā un katrs savā veidā ikdienas darbu zinātnē saista ar LU FMOF.

 

Dalīties

Saistītais saturs

FMOF MĒNEŠA ZINĀTNIEKS: silīcija kristālu audzēšanas pētnieks Kirils Surovovs
28.08.2023.

FMOF MĒNEŠA ZINĀTNIEKS: silīcija kristālu audzēšanas pētnieks Kirils Surovovs

FMOF MĒNEŠA ZINĀTNIEKS: Lāzeru centra pētnieks Reinis Lazda
14.02.2023.

FMOF MĒNEŠA ZINĀTNIEKS: Lāzeru centra pētnieks Reinis Lazda

FMOF MĒNEŠA ZINĀTNIECE: Māra Delesa-Vēliņa par dažāda veida risku analīzi
14.10.2022.

FMOF MĒNEŠA ZINĀTNIECE: Māra Delesa-Vēliņa par dažāda veida risku analīzi

FMOF MĒNEŠA ZINĀTNIECE: Tatjana Glaskova-Kuzmina par atledošanas pārklājuma izveidi
07.07.2022.

FMOF MĒNEŠA ZINĀTNIECE: Tatjana Glaskova-Kuzmina par atledošanas pārklājuma izveidi