FMOF MĒNEŠA ZINĀTNIECE: Māra Šmite par izaicinājumiem ceļā no inženierijas uz pētniecību

Kādas ir Tavas intereses pētniecībā?

Magnetohidrodinamika, mikrobioloģija un šo abu nozaru mijiedarbība.

Pastāsti par šobrīd aktuālo savā pētnieciskajā darbībā. Pie kā strādā tieši šobrīd?

Šobrīd strādāju pie mikroskopisku daļiņu ātruma lauka mērīšanas metodes izšķirtspējas uzlabošanas, lai rezultātā mēs spētu uzzīmēt ātruma lauku ap mikrobioloģiskiem objektiem, kā piemēram baktērijām. Ja tas izdosies, varēsim pētīt gan sintētiskus mikropeldētājus, gan dažādu sugu magnētiskās baktērijas.

Kad sāki strādāt pie šī brīža pētījuma?

Iestājoties doktorantūrā vēlējos starpdisciplināru tēmu, kas apvienotu gan bioloģiju, gan fiziku.  Tādēļ tad, kad man piedāvāja vietu MMML (Magnētisku mīkstu materiālu laboratorija) baktēriju un magnētisku mikrodaļiņu uzvedības pētīšanai magnētiskā laukā, mainīju karjeras virzienu no darba industrijā uz pētniecību. 

Kas, tavuprāt, būs izaicinošākais pētniecības procesā?

Viens no izaicinājumiem bija sākt doktorantūras pētījumu no nulles, kamēr liela daļa studentu darbu turpina no maģistra vai pat bakalaura. Sākumā bija ļoti liels ‘mācību lēciens’, lai sāktu apgūt zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas pētniecībā.

Šobrīd, darbojoties ar ātruma lauku mērīšanu, problēmas rada tas, ka strādājam ar baktērijām, kuru audzēšana ir laikietilpīgs process, kas vienmēr nedod vienādu rezultātu. Visu vēl vairāk sarežģī baktēriju mazais izmērs, kas ir uz mūsu mikroskopa izšķirtspējas robežas.

Kur pēcāk praktiski varēs pielietot Tava pētījuma rezultātus?

Šobrīd jau esam atradušas pirmās - Latvijā esošās magnetotaktiskās baktērijas, un vasarā turpināsim šo pētījuma virzienu, tādējādi paplašinot mūsu zināšanas par Latvijas dabas daudzveidību.

Visā pasaulē ir aktīva magnētisko baktēriju izpētes kopiena, kurā, visdažādāko nozaru zinātnieki, cenšas šīs baktērijas izmantot cilvēkiem noderīgos veidos, piemēram medicīnā un nanorobotikā. Mūsu daļiņu ātruma lauka mērīšanas metode un modelis palīdzēs saprast kā kustās šie objekti un kā tos vadīt. 

Kad un kāpēc nolēmi studēt fiziku?

Bakalaura grādu medicīnas inženierijā saņēmu RTU (Rīgas Tehniskā Universitāte). Dažus gadus pastrādājot industrijā, nolēmu iestāties fizikas maģistros, jo sapratu, ka lai veiksmīgi strādātu R&D (ang. research and development; lv: pētniecība un izstrāde) ir nepieciešamas pamatīgākas fizikas zināšanas. Pēc maģistra iegūšanas sapratu, ka gribu turpināt mācīties un iestājos doktorantūrā.

Kas, gadiem ejot, Tevi motivēja (-is) studijas turpināt?

Interese par to kā darbojas pasaule un cerība uz labi apmaksātu darbu. Pavisam grūtos brīžos man liek pasmaidīt tas, ka esmu fiziķe par spīti vidusskolas fizikas skolotājam, kurš teica, ka fizika nav meitenēm.

Kas ir izaicinošākais studiju laikā?

Izaicinājums bija no inženierijas un darba uzņēmumā pāriet uz akadēmisko vidi. Laboratorijā darba ritms ir nedaudz citādāks, un produktivitāti mēra publikācijās nevis ražošanas uzlabojumos.

Kāda šobrīd ir Tava zinātnieka ikdiena?

Šobrīd maksimāli daudz cenšos veikt eksperimentus, lai būtu dati, kurus apstrādāt, kad LU būs ziemas hibernācijā un nevarēsim strādāt laboratorijā. 

Vai plāno / vēlies iegūt vēl kādu papildus izglītību?

Doktorantūra šajā ziņā ir lieliska, jo ir iespējas gan doties uz dažādām konferencēm, gan vasaras skolām, gan apmaiņas braucieniem uz ārzemēm. Nākošgad plānoju mēnesi pavadīt Francijā, mācoties mikrobioloģijas eksperimentālās prasmes.

Kas ir radošākais Tavā profesijā?

Man pētniecības process sākas ar šķietami nepaveicamu uzdevumu, pie kura pieķeroties pamazām un atrisinot mazu problēmu virkni, mērķis šķiet arvien sasniedzamāks un reālāks. Radošums šeit ienāk kā vajadzība atrisināt visu, kas noiet greizi, un bieži vien pieprasa nestandarta risinājumus. 

Kas vēl bez fizikas Tevi aizrauj? Ar ko nodarbojies brīvajā laikā?

Interesē vides zinātne un dabas aizsardzība, klimata pārmaiņas un ‘zaļās’ tehnoloģijas. 

Ja Tev būtu iespēja kaut ko pateikt visai pasaulei, ko Tu pavēstītu?

Neatstāj slapju trauku švammi izlietnē, jo tad tā kļūst par baktēriju fabriku.

Kas Tevi motivē no rītiem celties?

Mana kaķene Podziņa, kura vienmēr paziņo, kad ir laiks viņas brokastīm.   

NOBEIGUMS

2021. gada septembrī Latvijas Universitātes (LU) Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte (FMOF) uzsākusi interviju ciklu “Mēneša zinātnieks”, katru mēnesi piedāvājot iepazīt kādu no LU FMOF jaunākiem vai jau pieredzējušākiem zinātniekiem fizikas, matemātikas vai redzes zinātnes jomā.