Tālākizglītība

Kursa kods: RedZT002 Kursa anotācija Kurss paredzēts interesentiem, kas ir ieguvuši bakalaura grādu (vai tam pielīdzināmu izglītību), bet tas nav bakalaura grāds Optometrijā, un vēlas iestāties profesionālajā maģistra studiju programmā "Optometrija". Tālākizglītības kursa mērķis ir veidot pamatzināšanu bāzi un prasmes par tēmām, kuras ir būtiskas, uzsākot studijas profesionālajā maģistra studiju programmā "Optometrija": ģeometriskā optika, fizikālā optika, redzes optika, acs anatomija un fizioloģija, refrakcija, acu slimības, binokulārā redze, kontaktlēcas, optometriskie instrumenti. Katru nedēļu tiek apskatīta viena no tēmām, kā arī zināšanu pārbaudei dalībnieks nedēļas noslēgumā pilda pārbaudījumu - testu. Kursa noslēgumā tiek kārtots noslēguma tests, kurā ir iekļauti jautājumi par visām kursa laikā apskatītām tēmām. Rezultāti Kursa apguves noslēgumā tās dalībnieks
zinās un izpratīs:
- acs un redzes sistēmas uzbūvi un darbības pamatprincipus,
- ģeometriskās optikas pamatprincipus,
- fizikālās optikas pamatprincipus,
- redzes optikas pamatprincipus,
- refraktīvos acs stāvokļus, to noteikšanas un korekcijas pamatprincipus,
- koriģējošo lēcu dizainus un īpašības,
- redzes uztveres pamatprincipus,
- izplatītākās acs saslimšanas,
- binokulārās redzes uzbūvi un darbības principus normālas un anormālas attīstības gadījumā,
- kontaktlēcu raksturlielumus, veidus, pielaikošanas un kopšanas pamatprincipus,
- optometrista praksē pielietoto instrumentu darbības pamatprincipus,

pratīs:
- pacientam izstāstīt par acs darbības principiem, piemēram, akomodācijas, binokulārās redzes, redzes traucējumu, gaismas adaptācijas, krāsu uztveres gadījumos,
- aprēķināt optisko lēcu sistēmu parametrus, attēlu veidošanos optiskajās sistēmās, redzes sistēmas novērtēšanas stimulu parametrus, pielietojot pamatsakarības,
- atšķirt dažādus optiskos materiālus (briļļu, kontaktlēcu) un raksturot to materiālu īpašības, veidus, dizainus, parametrus,
- atpazīt biežākās acu saslimšanas,

spēs:
- aprēķināt attēlu veidošanos optiskajās sistēmās, kombinējot iegūtās zināšanas un prasmes no ģeometriskās, fizikālās un redzes optikas,
- izskaidrot ar optiskajām parādībām saistītos fenomenus optiskajās sistēmās, t.sk. arī acī,
- izskaidrot redzes sistēmas darbību dažādos apstākļos, redzes korekcijas nozīmi dažādu ametropiju gadījumos, redzes korekcijas veidu pielietošanu standarta gadījumos;

- pamatot optisko materiālu un redzes korekcijas veida izvēli redzes traucējumu standarta gadījumos. Prasības kredītpunktu iegūšanai Lai saņemtu tālākizglītību apliecinošu dokumentu, dalībniekam katru nedēļu jāapgūst noteikts materiālu apjoms, jānokārto pārbaudes testi par katras nedēļas tēmu un noslēgumā jānokārto noslēguma eksāmens (rakstisks tests). Gala atzīme tiek aprēķināta no 15 pārbaudes darbu vidējā (aritmētiskā) vērtējuma (60 %) un noslēguma eksāmena (rakstiskā testa) vērtējuma (40 %). Nepieciešamais vērtējums kursa sekmīgai apguvei ir 4-10 balles.

1. diena

Teorija: Sensorās sistēmas traucējumi (diplopija un konfūzija), binokulārās sistēmas adaptācija (supresija un anormālā tīkleņu korespondence). Sensorās sistēmas novērtēšana (supresijas noteikšanas testi un stereotesti).

Praktiskā daļa: Sensorās sistēmas novērtēšana – supresijas novērtēšanas testi (Vorsa tests, Šobera tests, sarkanā stikla tests, Bagolini tests) un stereotesti (TNO tests, Titmus tests, Langes tests, “satikšanās” tests utt.).

 

2. diena

Teorija: Motoriskās sistēmas traucējumi (verģenču traucējumi, acs kustību muskuļu darbības problēmas, šķielēšana). Motoriskās sistēmas novērtēšanas metodes.

Praktiskā daļa: Galvas pozīcijas novērtēšana, konverģence, acs kustību muskuļu darbības novērtēšana, šķielēšanas leņķa novērtēšana (Hiršberga tests, Krimska tests, aizklāšanas tests, prizmu aizklāšanas tests, Madoksa tests, Grēfes metode), fūzijas rezervju novērtēšana.

 

3. diena

Teorija: Binokulāro funkciju novērtēšanas iekļaušana pacienta vispārējā stāvokļa novērtēšanas laikā, rezultātu interpretēšana.

Praktiskā daļa: Binokulāro funkciju novērtēšana pacientiem ar binokulārās redzes traucējumiem.

1. diena

Teorija: Presbiopa pacienta redzes novērtēšanas plāns. Akomodācijas izmaiņas līdz ar organisma novecošanu. Aditīva noteikšana presbiopiem.

Praktiskā daļa: Presbiopa pacienta akomodācijas novērtēšana, dažādas aditīva noteikšanas metodes.

 

2. diena

Teorija: Monofokālas, bifokālas, progresīvas, ofisa-tipa un pret-noguruma briļļu lēcas. Soli pa solim – progresīvo briļļu lēcu izrakstīšana. Biežāk sastopamās problēmas progresīvo briļļu izrakstīšanā. Soļi progresīvo briļļu radītu sūdzību novēršanā.

Praktiskā daļa: Redzes lauka novērtēšana presbiopiem, izmantojot dažāda tipa lēcas.

 

3. diena

Teorija: Progresīvo briļļu pielaikošana – pantoskopiskais leņķis, izliekuma leņķis, vertex, ietvara pieregulēšana. Dažādas metodes progresīvo lēcu augstuma atzīmju veikšanai. Progresīvo lēcu atzīmju atjaunošana.

Praktiskā daļa: Starpzīlīšu attāluma noteikšana, progresīvo lēcu atzīmju veikšana, ietvara pielāgošana progresīvo lēcu ievietošanai.

   

1. diena

Teorija: Refrakcijas kļūdu klasifikācija un diagnostikas iespējas. Acs priekšējo struktūru novērtēšana. Pacienta subjektīvās refrakcijas novērtēšana.

Praktiskā daļa: Metodes refrakcijas kļūdu novērtēšanai.

 

2. diena

Teorija: Tuvuma redzes funkciju novērtēšana. Ievads kontaktlēcās. Pacienta izmeklēšana kontaktlēcu piemērojamībai. Sfērisku kontaktlēcu pielaikošanas un izrakstīšanas pamatprincipi.

Praktiskā daļa: Asaru plēvītes novērtēšana. Sfērisko kontaktlēcu pielaikošana un novērtēšana ar biomikroskopu.

 

3. diena

Teorija: Acs priekšējo struktūru novērtēšana ar biomikroskopu. Astigmātisku un multifokālu kontaktlēcu pielaikošanas un izrakstīšanas pamatprincipi. Kontaktlēcu kopšana un uzglabāšana. Kontaktlēcu izraisītas komplikācijas.

Praktiskā daļa: Astigmātisku un multifokālu kontaktlēcu pielaikošana. Kontaktlēcu pacienta acs priekšējo struktūru novērtēšana ar biomikroskopu.