Latvijas Universitātes (LU) Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte (FMOF) piedāvā interviju ciklu “FMOF mēneša zinātnieks”, katru mēnesi piedāvājot iepazīt kādu no LU FMOF jaunākiem vai jau pieredzējušākiem zinātniekiem fizikas, matemātikas vai redzes zinātnes jomā. Šajā mēnesī piedāvājam lasīt sarunu ar LU FMOF Matemātikas nodaļas vadošā pētnieka p.i. Dmirty Gromov (Dmitrijs Gromovs).

Pirmo reizi LU FMOF Dmitriju Gromovu, bijušo Sanktpēterburgas Universitātes, Lietišķās matemātikas un kontroles procesu fakultātes asociēto profesoru,  iepazina 2022. gada marta vidū, kad, pēc Dmitrija Gromova iniciatīvas un LU FMOF vadības sadarbības, tika rīkots hibrīdseminārs, kura laikā Dmitrijs Gromovs plaši iepazīstināja ar sevi un ar sava pētnieka profilu. Pēc semināra, LU FMOF vadība nolēma uzsākt darba attiecības ar D.Gromovu kā ar LU FMOF Matemātikas nodaļas vadošā pētnieka p.i.

 

Kādas ir Jūsu pētniecības intereses?

Manas intereses ir saistītas ar matemātisko metožu pielietošanu sarežģītu sistēmu un procesu modelēšanā, analīzē un kontrolē. Mani īpaši interesē reāli pielietojumi, sākot ar tehniskām sistēmām un beidzot ar slimību izplatīšanās dinamikas pētījumiem.

 

Pastāstiet par to, kas pašlaik ir aktuāls Jūsu pētnieciskajā darbībā. Pie kā Jūs šobrīd strādājat?

Pašlaik esmu iesaistīts divos lielos projektos.

Pirmais ir veltīts optimālu stratēģiju aprēķināšanai, lai samazinātu infekcijas slimību izplatību populācijā. Kopā ar kolēģiem no Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes, es izstrādāju pētniecības programmu, kuras mērķis ir mazināt hlamīdiju infekcijas izplatību – visizplatītāko seksuāli transmisīvo slimību Latvijā.

Otrs projekts ir veltīts atjaunojamo jūras resursu modelēšanai un optimālai izmantošanai. Šis projekts ir īpaši interesants, jo ekoloģisko sistēmu dinamika ir ļoti nenoteikta un pakļauta pēkšņām gan eksogēnām, gan endogēnām izmaiņām. Šādos apstākļos ļoti svarīga kļūst informācija un tās iegūšanas metodes. Tāpēc šis projekts ir cieši saistīts ar projektu par Informācijas vērtību.

 

Kad sākāt strādāt pie šī brīža pētījumiem?

Ar epidemioloģiskām un ekoloģiskām lietojumprogrammām strādāju jau vairāk nekā 5 gadus. Tomēr augstāk minētie projekti ir salīdzinoši jauni. Piemēram, hlamīdiju projekts tika uzsākts šovasar.

 

Kā Jūs nonācāt pie šādām tēmām?

Es nepārtraukti meklēju jaunas problēmas un cenšos pastāvīgi iziet ārpus savas pašreizējās pētniecības jomas, lai saskatītu jaunas iespējas. Tas rada jaunas problēmas, jaunus virzienus. Dažas no tām izrādās interesantas, citas, kādu iemeslu dēļ, netiek uzsāktas.

 

Ko Jūs cerat izpētīt?

Gan ekoloģijā, gan epidemioloģijā mēs cenšamies pēc iespējas tuvoties mērķim-uzdevumam, ņemot vērā noteiktos ierobežojumus. Piemēram, nodarbojoties ar infekcijas slimībām, mēs vēlamies samazināt saslimstību. Šī problēma tiktu atrisināta uzreiz, ja mēs varētu pārbaudīt visus. Taču mums nav tādu resursu, lai to izdarītu. Tādēļ mēs ceram rast atbildi uz sekojošiem jautājumiem: ko vispirms mums vajadzētu pārbaudīt un kā optimāli ieguldīt ierobežoto budžetu dažādās ārstēšanas un profilakses programmās.

 

Kas, Jūsuprāt, ir visvarīgākais pētniecības procesā?

Esmu pārliecināts, ka jebkura pētījuma svarīgākā daļa ir noteikt un pareizi formulēt pētījuma problēmu.

 

Kur pēcāk praktiski varēs pielietot Jūsu pētījuma rezultātus?

Tā kā es strādāju ar reāli pielietojamām problemātikām, es ļoti koncentrējos uz kontaktu veidošanu ar praktiķiem, ar cilvēkiem, kuri ir iesaistīti lēmumu pieņemšanā. Manus iepriekšējos rezultātus epidemioloģijā ir izmantojuši Amerikas Slimību kontroles un profilakses centra speciālisti, un, es ceru, ka pašreizējā projekta rezultāti atradīs pielietojumu arī Latvijas sabiedrības veselības sistēmā. Runājot par ekoloģisko projektu, es sadarbojos ar Helmholca Jūras funkcionālās bioloģiskās daudzveidības institūtu Vācijā.

 

Vai esat gatavs iesaistīt arī LU FMOF studentus savā pētnieciskajā darbā?

Gandrīz katrs zinātnieks vēlas, lai viņam būtu studenti, un es neesmu izņēmums. Studentu projektu vadīšana ir process, kas bagātina gan studentu, gan profesoru. Vispirms profesors māca studentu, tad students tik ļoti iedziļinās tēmā, ka sāk mācīt profesoru. Lai tas notiktu, es studentiem piedāvāju tēmas, kas izraisa viņu interesi. Tāpēc zinātkāri un motivēti studenti vienmēr ir laipni gaidīti!

 

Kad un kāpēc Jūs nolēmāt studēt matemātiku?

Esmu ieguvis vadības inženiera izglītību, taču jau studiju laikā sapratu, ka mani vairāk interesē sarežģītu teorētisku problēmu risināšana. Tāpēc patstāvīgi studēju dažas progresīvas matemātikas jomas un pamazām pārgāju uz teorētiskāk orientētu tēmu risināšanu. Tomēr es vienmēr meklēju praktisku motivāciju saviem pētījumiem. Kāpēc matemātika? Tā ir universāla valoda, atslēga, kas var atvērt dažādas slēdzenes. Matemātika ļauj risināt dažādas problēmas un atbildēt uz daudz dažādām problēmām. Nodarboties ar matemātiku ir aizraujoša pieredze.

 

Kas gadu gaitā Jūs motivēja turpināt studijas?

Tas ir kā lasīt aizraujošu grāmatu. Tu turpini to lasīt, jo vēlies uzzināt, kas notiks tālāk. Kad jūs risināt sarežģītas zinātniskas problēmas, jūs vēlaties tās atrisināt, lai redzētu atrisinājumu. Tad nāk jauna problēma, un tā tālāk...

 

Ko Jūs vēlaties sasniegt zinātnē?

Katru dienu es panāku nelielu progresu savā pētniecībā, speru vēl vienu soli uz priekšu. Es tikai ceru, ka tā tas turpināsies arī turpmāk.

 

Kas vēl bez matemātikas zinātnes Jūs aizrauj? Ar ko nodarbojaties brīvajā laikā?

Ceļojumi, valodas, kultūra.

 

Ja Jums būtu iespēja kaut ko pateikt visai pasaulei, ko Jūs teiktu?

Mūsu pasaule kļūst arvien nemierīgāka. Es uzskatu, ka viens no iemesliem ir tas, ka cilvēki cer uz vienkāršiem sarežģītu problēmu risinājumiem. Tāpēc mans vēstījums ir šāds:

"Nav vienkāršu atbilžu un vienkāršu risinājumu problēmām, ar kurām saskaramies savā dzīvē. Mums ir jāpieliek pūles, lai saprastu un pārvarētu problēmas, ar kurām saskaramies."

 

Nosauciet piecas lietas, bez kurām Jūs nevarat iedomāties savu ikdienas dzīvi.

Kafija, ziņas, grāmatas, ceļojumi, mana ģimene.

 

Kas Jūs visvairāk pārsteidz?

Mūsu pasaules neticamā sarežģītība.

 

NOBEIGUMS


Par ikmēneša rakstu sēriju “FMOF mēneša zinātnieks”

 

LU FMOF ikmēneša rakstu sērija “FMOF mēneša zinātnieks” aizsākusies 2021. gada septembrī un intervijas veidā ļauj iepazīt jaunus vai jau lielāku pieredzi guvušus zinātniekus, kas ikdienā nodarbojas ar pētniecību fizikas, matemātikas vai redzes zinātnes jomā un katrs savā veidā ikdienas darbu zinātnē saista ar LU FMOF.

 

Par Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti

 

Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte ir Latvijas Universitātes akadēmiska pamatstruktūrvienība, kas izveidota akadēmiskās darbības organizēšanai fizikas un astronomijas un matemātikas zinātnes nozarēs.

Dalīties