FMOF MĒNEŠA ZINĀTNIEKS: Eksperimentālās fizikas katedras docents, kā arī Lāzeru centra jaunais vadītājs Artūrs Mozers

Kādas ir tavas intereses pētniecībā?

Laboratorijā mēs pētām, kā magnētiskais (vai elektriskais) lauks ietekmē to, kā atomi mijiedarbojas ar gaismu. Zinātnē šīs parādības mēdz saukt par vielas magnetooptiskiem efektiem.

Pastāsti par šobrīd aktuālo savā pētnieciskajā darbībā. Pie kā strādā tieši šobrīd?

Šobrīd laboratorijā tiek eksperimentāli pētīta metode trīs magnētiskā lauka komponenšu noteikšanai, izmantojot Cs atomu mijiedarbību tikai ar diviem lāzera stariem. Turklāt abi šie stari veido šauru leņķi, kas potenciāli šo padara par kompaktāku metodi atšķirībā no citām līdzīgām metodēm. Šis pētījums ir noslēguma fāzē, bet nākamgad jau sāksies cits pētījums – tur radīsim metodi magnētiskā lauka mērīšanas precizitātes un jutības uzlabošanai izmantojot Rb atomu tvaikus. Neieslīgstot detaļās uzlabojumu precizitātē un jutībā, salīdzinot ar citām šobrīd pasaulē realizētām metodēm, plānots panākt viltīgi laikā mainot gaismas parametrus.

Kad sāki strādāt pie šī brīža pētījuma?

Konkrētais šobrīd īstenošanā esošais pētniecības projekts sākās 2021. gada janvārī. Bet šī projekta plānošana jau sākās 2020. gada sākumā vai pat 2019. gada beigās.

Kā nonāci pie šādas tēmas?

Manā pieredzē pie idejām jauniem projektiem nonāk vai nu tiešā vai netiešā komunikācijā ar citiem zinātniekiem. Šāda komunikācija attiecīgi notiek apmeklējot konferences un lasot publikācijas. Bet plašākā nozīmē pie tēmas izvēles man jāpateicas prof. M. Auziņam, kurš 2010. gadā mani kā doktorantu pieņēma Lāzeru centra Atomu un molekulu fizikas laboratorijā.

Ko ceri izpētīt?

Ceru, ka šo pētījumu rezultāti kādreiz pārtaps par mērierīci, kas izmantojama ārpus laboratorijas apstākļiem.

Kas, tavuprāt, ir izaicinošākais pētniecības procesā?

Manuprāt pētniecības procesā ir vairāki izaicinājumi. Piemēram, jābūt pacietīgam īpaši strādājot pie eksperimenta. Eksperimentālo iekārtu, ja tā jārada no ieceres prātā nevis no gatavas pamācības, sekmīgi izveidot ar pirmo mēģinājumu gadās ārkārtīgi reti. Parasti tas ir iteratīvs process, kurā ar katru reizi eksperimentālā iekārta tiek pilnveidota. Liels izaicinājums arī var būt pārliecināties, ka gala secinājumi ir pareizi, kad tiek izvērtēti rezultāti un salīdzināti ar teorijas datiem. Jābūt rūpīgam un jāizdomā kā pārbaudīt, ka efektu patiešām ir radījis konkrēts process (vai to kopums). Noteikti pie izaicinājumiem būt jāmin arī jaunu pētījumu ideju radīšana, jo pētniecības procesa sākumā noteikti vajag ideju ko, kā un kāpēc pētīt, bez tās viss pārējais pētniecības process nenotiks.

Kur pēcāk praktiski varēs pielietot tava pētījuma rezultātus?

Mūsu pētījuma rezultāti lielā mērā ir signāli, kas atkarīgi no magnētiskā lauka. Šī signālu atkarība no magnētiskā lauka var tikt izmantota, lai noteiktu nezināmu magnētisko lauku. Līdz ar to potenciāli ir iespējams radīt ierīci, kas nosaka (mēra) magnētisko lauku izmantojot atomu tvaikus un lāzera starojumu. Šādas ierīces sauc par (optiski pumpētiem) atomu magnetometriem (OPAM) un tie ir ārkārtīgi jutīgi, tāpēc tiem varētu būt plašs pielietojumu klāsts. Par piemēru minēšu pagaidām vienu – bioloģisku procesu magnētisko lauku mērījumi, piemēram cilvēka smadzeņu darbības radītie magnētiskie lauki.

Kad un kāpēc nolēmi studēt fiziku / matemātiku / optometriju?

Fiziku studēt nolēmu pēc vidusskolas. Skolā gāja tīri labi ar matemātiku, bet gribējās rast arī pielietojumu tam visam ko matemātiski var sarēķināt. Tā nonācu pie fizikas, kur skaitļiem ir interpretācija un nozīme.

Kāda šobrīd ir tava zinātnieka ikdiena?

Manuprāt, tāda zinātnieka ikdiena un rutīna īsti nepastāv. Piemēram, mans darbs vairāk saistās ar eksperimentu un veidot eksperimentālo iekārtu ir diezgan radošs process, kas bieži vien prasa vairākus mēnešus. Tad kad eksperiments ir izveidots, un jāveic mērījumi, tad kādā brīdi var šķist ka process kļūst vienveidīgs, bet jau drīz pēc tam kad dati savākti, tad jāveic nākamais solis un jāanalizē iegūtie rezultāti un jāsalīdzina ar teorijas datiem, kas arī var būt gana interesants process. Kad analīze paveikta, tad nāk iespējams svarīgākais posms rezultātu publicēšana un prezentēšana konferencēs.

Kas vēl bez fizikas/ matemātikas/redzes zinātnes Tevi aizrauj? Ar ko nodarbojies brīvajā laikā?

Brīvā laikā sportoju. Patīk dažādi komandas sporta veidi.

Nosauc piecas lietas, bez kurām nevari iedomāties savu ikdienu.

Telefons, dators, ērti apavi, cepure un kāda piemērota mūzika.

Kas Tevi visvairāk pārsteidz?

Dzīve kā tāda ir pārsteigumu pilna, dažreiz tā pārsteidz patīkami, dažreiz mazāk patīkami, tāpēc es dažkārt lietoju šādu apgalvojumu – vienmēr vajag plānu, lai var skaidri redzēt, kas tieši neiet pēc plāna. Dažkārt lietas izvēršas labāk kā plānots – tie tad arī ir dzīves patīkamie pārsteigumi.