Redzes sistēmas pētnieks, Optometrijas un redzes zinātnes lektors Renārs Trukša pašlaik izstrādā krāsu redzes testu, kas nodrošinātu iespēju agrīni identificēt krāsu redzes deficītu. Lai to īstenotu, Renārs saņem stipendiju, kas sniedz būtiskas priekšrocības pētnieciskā darba izstrādē. Piedāvājam iepazīties ar Renāra Trukšas zinātnisko darbību un viņa pētnieka personību ikmēneša rubrikā - FMOF mēneša zinātnieks.

Kādas ir Tavas intereses pētniecībā?

Manas aktivitātes pētniecībā pārsvarā saistās ar datorizēto krāsu redzes testu izstrādi un to aprobāciju. Kopā ar kolēģiem esmu izstrādājis ierīces un aplikācijas, kas paredzētas, lai izvērtētu tādas redzes funkcijas, kā redzes asums, streoredze, binokulārā redze, akomodācija un verģence, akomodācijas un verģences sadarbība. Dažādu projektu ietvaros esmu konstruējis mehānismus lēcu un  filtru nomaiņai vai stimulu novietošanai eksperimenta dalībnieka skata laukā, iestrādājis/ pielāgojis dažādus algoritmus, lai analizētu sensoru reģistrēto informāciju, vai ģenerētu testa stimulus.

Pastāsti par šobrīd aktuālo savā pētnieciskajā darbībā. Pie kā strādā tieši šobrīd?

Šobrīd strādāju pie datorizētā krāsu redzes testa izstrādes. Pētījuma mērķis ir izstrādāt relatīvi vienkāršu un pieejamu datorizēto krāsu redzes testu, ar kuru ir iespējams konstatēt krāsu redzes izmaiņas cilvēkiem bez krāsu redzes deficītiem dažādās vecuma grupās, kā arī sekmīgi identificēt krāsu redzes deficītu gadījumus. Pētījumā iegūtie rezultāti uzrāda, ka manis izstrādāto krāsu redzes testu ir iespējams sekmīgi identificēt krāsu redzes deficītu gadījumus.

Kad sāki strādāt pie šī brīža pētījuma?

Datorizētos krāsu redzes testus izstrādāju sākot ar maģistrantūras studijām, tiesa, manas aktivitātes šajā jomā nereti mijās ar citām aktivitātēm, t.i., citiem projektiem un pasniedzēja darbu.

Kā nonāci pie šādas tēmas?

Darbu pie krāsu redzes testu izstrādes uzsāku jau bakalaura studiju laikā. Mans darba vadītājs Sergejs Fomins ierosināja uzbūvēt anomaloskopu – ierīci, kas paredzēta sarkani-zaļo krāsu redzes deficītu identificēšanai un klasificēšanai.

Kur pēcāk praktiski varēs pielietot Tava pētījuma rezultātus?

Manu pētījumu vienojošais mērķis vienkāršu un pieejamu metožu izstrāde, kas nodrošina iespēju agrīni konstatēt redzes problēmas.

Agrīna krāsu redzes deficītu identificēšana nodrošina iespēju izvēlēties sekmīgākus apmācības veidus bērniem, proti, bērnu apmācībā bieži tiek izmantoti krāsu kodi, kurus cilvēkiem ar krāsu redzes deficītiem ir grūti izšķirt, kas var būtiski ietekmēt sekmes. Krāsu redzes deficītu agrīna diagnostika dod iespēju sekmīgāk plānot karjeru, proti, cilvēkiem ar krāsu redzes deficītiem ir liegts kļūt par pilotiem, komerciālā transporta vadītājiem utml. 

Kāda šobrīd ir Tava zinātnieka ikdiena?

Šobrīd lielāko dienas daļu aizvadu apkopojot un analizējot savu pētījumu rezultātus. Veicot augstāk minētās darbības, cenšos identificēt potenciālos pētījumu virzienus.

Ko vēlies sasniegt zinātnē?

Radīt automatizētus instrumentus un diagnostiskās metodes, kas ir pieejamas vairumam cilvēku, lai pēc iespējas ātrāk konstatētu potenciālās redzes problēmas, tādejādi nodrošinot iespēju pēc iespējas ātrāk uzsākt profilaktiskos pasākumus.

Vai plāno iegūt vēl kādu papildus izglītību?

Mūsdienās jebkurai personai ir jāpieņem, ka dzīves laikā, sakarā ar straujo tehnoloģiju attīstību, profesijas maiņa ir neizbēgama.

Pieņemu, ka ir būtiski neieciklēties uz zināšanu apguvi kopumā un zināšanu apguvi ļoti specifiskās jomās, turpretī veltīt laiku, lai attīstītu spēju iedziļināties problēmu būtībā, t.i., attīstīt iemaņas un prasmes adaptēties aktuālo un būtisko problēmu risināšanai.

Kas ir radošākais Tavā profesijā?

Viena no saistošākajām lietām ir izprast procesu norisi. Radīt, veidot lietas un metodes, kas potenciāli varbūt noderīgas plašākai sabiedrībai.

Kas vēl bez redzes zinātnes Tevi aizrauj? Ar ko nodarbojies brīvajā laikā?

Brīvajā laikā cenšos nodarboties ar fizkultūru, proti, skrienu un braucu ar velosipēdu. Cenšos interesēties par dažādām jomām, kas nav saistītas ar profesionālo darbību, piemēram, literatūru, vēsturi, bioloģiju, fizioloģiju utml.

Ja Tev būtu iespēja kaut ko pateikt visai pasaulei, ko Tu pavēstītu?

Veltiet vairāk laika, lai iedziļinātos problēmu būtībā, proti, spēja korekti nosaukt vai identificēt parādības vai procesus neliecina par to izpratni.

Kas Tevi motivē no rītiem celties?

Man dotās iespējas pilnveidoties, mācīties.

Nosauc piecas lietas, bez kurām nevari iedomāties savu ikdienu.

Cenšos izvairīties iegūt ieradumus vai preferences, tiesa, ar dažādām sekmēm, kas noteiktu vai regulētu manu ikdienu.

Kas Tevi visvairāk pārsteidz?

Iespaidi, lietas vai parādības, ar kurām saskaros reti.

Vai saņem kādu stipendiju?

Šobrīd saņemu stipendiju no projekta “LU doktorantūras kapacitātes stiprināšana jaunā doktorantūras modeļa ietvarā”, kas paredzēta, lai sekmētu zinātniski pētniecisko darbību doktorantiem un zinātniskā grāda pretendentiem.

Kā nolēmi pieteikties stipendijai?

Izlēmu pieteikties stipendijai, lai nodrošinātu iespēju vairāk laika veltīt promocijas darbam, kā arī lai motivētu sevi pabeigt studijas, jo stipendija uzliek pienākumus noslēgt studijas noteiktā laika posmā.

Kā stipendijas iegūšana palīdzes pētījuma veikšanā?

Stipendija sniedz būtiskas priekšrocības - laiku, kuru var veltīt tikai problēmu un uzdevumu risināšanai, kas saistās ar pētniecisko darbību, kā arī papildus finansējumu, kas dod iespēju apmeklēt konferences, iegādāties pakalpojumus vai preces, lai sekmētu pētījumu norisi, kas ir neatsverams atbalsts. Vēlētos izmantot iespēju un pateikties par sniegto iespēju.

Kāpēc, Tavuprāt, ir svarīgi atbalstīt studentus un jaunos pētniekus?

Morāla un finansiāla nodrošināšana studentiem un jaunajiem pētniekiem ir ļoti nepieciešama, jo vairumā gadījumu jaunajiem censoņiem ir apgrūtinoši pretendēt uz finansējumu, lai sekmētu savu ideju attīstīšanu.

Atbalsts, ko sniedz stipendija nodrošina iespēju izveidot platformu/ bāzi tālākai attīstībai.

Dalīties