Latvijas Universitātes (LU) Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte (FMOF) atjaunojusi uzsākto interviju ciklu “FMOF mēneša zinātnieks”, katru mēnesi piedāvājot iepazīt kādu no LU FMOF jaunākiem vai jau pieredzējušākiem zinātniekiem fizikas, matemātikas vai redzes zinātnes jomā.   Šajā mēnesī piedāvājam lasīt sarunu ar LU FMOF Fizikas nodaļas docenti un Materiālu mehānikas institūta vadošo pētnieci Tatjanu Glaskovu-Kuzminu.  

Savas studiju gaitas Tatjana Glaskova-Kuzmina uzsākusi LU FMOF Fizikas nodaļā bakalaura studiju laikā. Ar izcilību absolvējusi maģistrus, iegūstot dabas zinātņu maģistra grādu fizikā, bet 2011. gadā ieguvusi Inženierzinātņu doktora grādu LU, aizstāvot savu promocijas darbu “Polimēru nanokompozītmateriālu termofizikālo un mehānisko īpašību eksperimentālā izpēte un modelēšana”.

Pašlaik Tatjana strādā LU FMOF kā docente, vadošā pētniece LU Materiālu mehānikas institūtā, vecākā pasniedzēja Rīgas Stradiņa Universitātē un, pavisam nesen, uzsākusi darba gaitas arī privātajā sektorā kā projekta zinātniskā vadītāja SIA "Baltic3D.eu.

 

Kādas ir Tavas intereses pētniecībā?

Mani interesē dažādu polimēru un kompozītmateriālu mehāniskās un fizikālās īpašības un kā tās mainās apkārtējo faktoru ietekmes dēļ. Ir zināms, ka atšķirībā no metāliem un keramikas materiāliem, polimēriem ir raksturīgs augsts jutīgums pret apkārtējās vides faktoru iedarbību, proti, temperatūru un mitrumu. Tā rezultātā neizbēgami pasliktinās polimēru fizikālās īpašības. Šīs sakarības ir jāizpēta eksperimentāli, jāapraksta ar zināmām teorijām vai jāizveido jaunās teorijas.

 

Pastāsti par šobrīd aktuālo savā pētnieciskajā darbībā.

Pašlaik es nodarbojos ar atledošanas pārklājuma izgatavošanu aviācijas pielietojumiem. Darbs notiek starptautiskā projekta ietvaros un tajā piedalās daudzas Eiropas zinātniskās organizācijas kā arī uzņēmumi, kuros es stažējos, lai iegūtu iedvesmu un idejas šī pārklājuma izgatavošanai. Svarīgi, ka šim pārklājumam ir jābūt izturīgam pret vides faktoriem, lai tā ekspluatācija būtu ilgstoša un stabila. 

 

Kad sāki strādāt pie šī brīža pētījuma?

Pie šī pārklājuma izveides strādāju apmēram gadu, bet projekts kura ietvaros notiek šis pētījums jau ilgst vairākus gadus. Atledošanas pārklājuma izgatavošana ir tikai neliela daļa no projekta uzdevumiem.

 

Kā nonāci pie šādas tēmas?

Šī tēma bija noformulēta tad, kad rakstījām šī projekta pieteikumu. Materiālzinātnē pašlaik plaši pēta viedos un daudzfunkcionālos materiālos, kurus jau tagad pielieto, piem., ķīmisko vielu identifikācijai, enerģijas ieguvei un uzkrāšanai, un aizsardzībai pret kodīgām vielām. Vēl tos pielieto strukturālas integritātes uzraudzībai (angļu valodā - structural health monitoring), kad pēc konstrukcijas elementa elektriskās pretestības izmaiņām var secināt par tā mehānisko raksturlielumu izmaiņām. Atledošanas funkcionalitāte ļaus sasildīt virsmas temperatūru 30-50 grādu ietvaros un rezultātā atbrīvoties no apledojuma, kas ir būtiski aviācijas pielietojumiem.

 

Ko ceri izpētīt?

Es ceru izpētīt kā mainās virsmas temperatūra pārklājumā, kurā ir elektrovadošas nanodaļiņas, mainot elektrisko strāvu. Tāpat ir jāizpēta vai šis pārklājums ir izturīgs pret mitrumu, kas ir būtiski ekspluatācijas laikā.

 

Kur pēcāk praktiski varēs pielietot Tava pētījuma rezultātus?

Šī pētījuma rezultātus varēs pielietot ne tikai aviācijā, bet arī citos ārpus telpas pielietojumos, piem., celtniecībā vai sporta inventāram, kad ekspluatācijas temperatūra ir zem 0 Celsija grādiem un uz virsmas var rasties apledojums.  

 

Kad un kāpēc nolēmi studēt fiziku?

Fizika man bija sirdslieta jau no skolas laikiem, tāpēc izvēlējoties studēt Fizikas bakalaura programmu, man nebija citas alternatīvas.

 

Kas, gadiem ejot, Tevi motivēja studijas turpināt?

Uzskatu, ka man ir ļoti paveicies ar darba kolektīvu LU Materiālu mehānikas insitūtā (MMI), kur es sāku strādāt jau no pirmā studiju gada. Neticami, bet strādāju LU MMI ar saviem kolēģiem jau 20 gadus, kas šo gadu laikā jau kluvuši par maniem labiem draugiem. Tieši kolēģi bija man par piemēru un motivēja mani turpināt mācīties Latvijas Universitātē un strādāt zinātniskajā institūtā.

 

Kas bijis izaicinošākais studiju laikā?

Doktorantūras studiju laikā man piedāvāja strādāt Itālijā Neapoles Universitātes Polimēru, kompozītu un biomedicīnas materiālu institūtā. Kopumā es nostrādāju vienu gadu, apvienojot darbu ārzemēs ar studijām. Bija grūti, bet rezultātā tika iegūta nenovērtējama pieredze un lieliskas attiecības ar Itālijas kolēģiem, kas nākotnē noveda pie kopīgiem zinātniskiem publikācijām un projektiem. 

 

Vai un kādu stipendiju saņēmi studiju laikā?

Bakalaura un maģistra studiju laikā man bija gods saņemt trīs reizes Kristapa Morberga stipendiju. Vēl 2007. g. biju saņēmusi Latvijas Zinātņu Akadēmijas balvu jaunajiem zinātniekiem un Minsteres balvu par maģistra darbu un 2009. g. Latvijas L’OREAL stipendiju „Sievietēm Zinātnē” ar UNESCO Latvijas Nacionālās Komitejas un Latvijas Zinātņu Akadēmijas atbalstu.

 

Kā nolēmi pieteikties stipendijai?

Pieteikšanās stipendijām vai balvām man bija kā papildus motivācija strādāt un mācīties labāk.

 

Kā stipendijas iegūšana palīdzēja pētījuma veikšanā?

Tas bija netikai finansiālais atbalsts, bet arī apliecinājums, ka mans darbs tika novērtēts. Tas motivēja un stimulēja virzīties tālāk un veikmīgi realizēt iecerētos pētījumus.

 

Kāpēc, tavuprāt, tieši Tev tika piešķirts atbalsts?

Manuprāt, tā bija veiksme, jo kandidātu bija ļoti daudz.

 

Kāpēc, tavuprāt, ir svarīgi atbalstīt studentus un jaunos pētniekus?

Bieži studentiem un jauniem pētniekiem ir grūti koncentrēties uz kādu noteiktu mērķi. Ja viņiem ir piešķirts finansiālais atbalsts, tas ļauj pašattīstīties un pašpilnveidoties šī pētījuma ietvaros.

 

Kāpēc jāstudē fizika?

Fizika ir jāstudē, lai saprastu dažādu lietu un parādību kārtību apkārtējā pasaulē.

 

Kāda šobrīd ir Tava zinātnieka ikdiena?

Pašlaik es piedalos vairākos zinātniskajos projektos un paralēli vadu lekcijas un praktiskās nodarbības FMOF. Ir patīkami, ka savas zināšanas varu nodot arī studentiem. Cerams, ka mans akadēmiskais darbs palīdzēs piesaistīt studentus darbam LU Materiālu mehānikas institūtā.

 

Ko vēlies sasniegt zinātnē?

Tas ir grūts jautājums. Esmu atvērta jaunām zināšanām un cenšos īpaši neierobežot sevi. Galvenais, lai man būtu interesanti strādāt zinātnē. Protams, ir svarīgi, lai pētījuma rezultāti būtu pielietojami arī praktiski.

 

Kas vēl bez fizikas Tevi aizrauj? Ar ko nodarbojies brīvajā laikā?

Man patīk pavadīt laiku brīvā dabā kopā ar maniem bērniem. Patīk riteņbraukšanam, skriešana, skrituļslidošana vai vienkārši garas pastaigas gar jūru, mežu utt.

 

Kas ir radošākais tavā profesijā?

Visradošākais ir tas, ka es nodarbojos ar lietām, kas mani interesē un patīk.

 

Nosauc piecas lietas, bez kurām nevari iedomāties savu ikdienu.

Rīta kafija, plānotājs, mūzika, grāmata un sports.

 

NOBEIGUMS

 

Par ikmēneša rakstu sēriju “FMOF mēneša zinātnieks”

 

LU FMOF ikmēneša rakstu sērija “FMOF mēneša zinātnieks” aizsākusies 2021. gada septembrī un intervijas veidā ļauj iepazīt jaunus vai jau lielāku pieredzi guvušus zinātniekus, kas ikdienā nodarbojas ar pētniecību fizikas, matemātikas vai redzes zinātnes jomā un katrs savā veidā ikdienas darbu zinātnē saista ar LU FMOF.

 

Par Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti

 

Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte ir Latvijas Universitātes akadēmiska pamatstruktūrvienība, kas izveidota akadēmiskās darbības organizēšanai fizikas un astronomijas un matemātikas zinātnes nozarēs.

     

Dalīties

Saistītais saturs

FMOF MĒNEŠA ZINĀTNIEKS: silīcija kristālu audzēšanas pētnieks Kirils Surovovs
28.08.2023.

FMOF MĒNEŠA ZINĀTNIEKS: silīcija kristālu audzēšanas pētnieks Kirils Surovovs

FMOF MĒNEŠA ZINĀTNIEKS: antimatērijas pētnieks Florians Helmuts Gābauers
12.07.2023.

FMOF MĒNEŠA ZINĀTNIEKS: antimatērijas pētnieks Florians Helmuts Gābauers

FMOF MĒNEŠA ZINĀTNIEKS: Lāzeru centra pētnieks Reinis Lazda
14.02.2023.

FMOF MĒNEŠA ZINĀTNIEKS: Lāzeru centra pētnieks Reinis Lazda

FMOF MĒNEŠA ZINĀTNIECE: Māra Delesa-Vēliņa par dažāda veida risku analīzi
14.10.2022.

FMOF MĒNEŠA ZINĀTNIECE: Māra Delesa-Vēliņa par dažāda veida risku analīzi