Akadēmiskais centrs
Lai dotu iespēju studiju dzīvi fizmatos iepazīt no studenta skata punkta, esam sagatvojuši absolventu stāstu sēriju. Tās laikā katras LU FMOF bakalaura un maģistra studiju programmas absolvents pastāstīs par LU FMOF studiju laikā piedzīvoto, to, kā iegūtā izglītība noderējusi tālākajā karjeras attīstībā un kāpēc vērts studēt fizmatos.
Kristīne Kalniča-Dorošenko profesionālā maģistra studiju programmu “Optometrija” absolvēja 2018. gadā, šobrīd jau sevi sauc par optometristi un paralēli doktorantūras studijām strādā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Acu slimību klīnikā un LU FMOF optometrijas studentiem palīdz apgūt praktiskās iemaņas. Vairāk par Kristīnes pieredzi LU FMOF lasi zemāk.
Kad tu absolvēji LU FMOF?
Profesionālā maģistra studiju programmu “Optometrija” LU FMOF absolvēju 2018. gadā, bet divu gadus agrāk, 2016. gadā, biju tikusi pie bakalaura diploma turpat fizmatos, absolvējot optometrijas bakalaura studiju programmu.
Vai pēc tam esi studējusi vēl kaut kur?
Jā, joprojām studēju fizmatos, jo esmu uzsākusi doktorantūras studijas, nonākusi līdz doktorantūras studiju 3. kursam. Sanāk, ka nu jau astoņus gadus nepārtraukti studēju fizmatos.
Kas bija tava pirmā darba vieta specialitātē un kad sāki strādāt?
Mana pirmā darba vieta bija optikas salons “Optika Italiana”. Tur sāku strādāt kā konsultante bakalaura studiju 2. kursā. Mans uzdevums bija palīdzēt klientiem izvēlēties optiskās un saules brilles, pieņemt pasūtījumus, konsultēt par aktualitātēm briļļu rāmju dizainā, briļļu lēcām, pārklājumiem, kontaktlēcām un tamlīdzīgi. Godīgi sakot, tikai sākot tur strādāt, es sapratu, to, kas tika stāstīts teorētiskajās lekcijās. Ir ļoti vērtīgi studijās apgūto ieraudzīt dzīvē. Tā kā man pašai nav problēmas ar redzi, līdz tam brīdim pat īsti nezināju, kur cilvēki var iegādāties brilles. Jāsaka, ka tad arī sāku patiesi mīlēt to, ko studēju un sāku apsvērt domu par maģistrantūras studijām. Sapratu, ka vēlos savu dzīvi saistīt ar optometrista profesiju.
Kur šobrīd strādā? Kādi ir tavi pienākumi?
2016. gadā paralēli darbam optikas salonā, sāku strādāt arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Acu slimību klīnikā pār optometristi. Uzsākot tur darbu, man vēl nebija optometrista kvalifikācijas, jo to var iegūt tikai pēc profesionālā maģistra studiju programmas “Optometrija” absolvēšanas, bet darīju es gandrīz to pašu, ko optometristi - bija tikai atsevišķas lietas, ko nedrīkstēju darīt, jo trūka kvalifikācijas.
Kad absolvēju maģistrantūru, aizbraucu uz diviem mēnešiem stažēties Vācijā. Atgriežoties, darbu optikā iemainīju pret zinātniskā asistenta vietu LU FMOF Optometrijas un redzes zinātnes nodaļā, ko joprojām turpinu apvienot ar darbu BKUS. Galvenokārt veicu primāro redzes aprūpi, novērtēju vispārējo pacienta veselības stāvokli, redzes funkcijas, redzes orgānu funkcijas, veicu redzes efektīvo un funkcionālo traucējumu diagnostiku, nozīmēju un pielāgoju optiskos redzes palīglīdzekļus, brilles, kontaktlēcas, veicu arī redzes terapiju, lai atjaunotu un sabalansētu redzes sistēmas stāvokli. Strādāju pārsvarā ar pacientiem, kam ir binokulāri redzes traucējumi, piemēram, šķielēšana, ambliopija utml. LU FMOF strādāju kā zinātniskais asistents un palīdzu klīniskās prakses nodrošināšanā maģistra studiju programmas “Optometrija” studentiem, kā arī docēju dažus kursus.
Kā fizmatos iegūtā izglītība tev palīdz šī brīža darbā?
Pirmo darbu optikā ieguvu, galvenokārt, tāpēc, ka studēju optometriju fizmatos. Tas man deva priekšrocības attiecībā pret citiem kandidātiem, kam nebija nekādas saistības ar optometriju.
Arī darbu BKUS Acu slimību klīnikā varēju uzsākt, pateicoties tam, ka studēju optometrijas maģistrantūrā. Lai arī, kā jau minēju, bija šādi tādi pienākumi, kurus nedrīkstēju darīt, tas netraucēja cītīgi strādāt un katru dienu pierādīt, ka atrodos savā vietā un esmu šo vietu pelnījusi.
Kā redzi savas karjeras attīstību, ko gribētu uzlabot profesionālajā ziņā?
Šobrīd kā galveno uzdevumu esmu uzstādījusi doktorantūras absolvēšanu un promocijas darba aizstāvēšanu, bet kopumā optometrista profesijā katru dienu ir, kur pilnveidoties un attīstīties. No malas var šķist, ka cilvēka acs ir ļoti maza un nekā daudz tur nav, ko izzināt, bet īstenībā katrai acu struktūrai ir tik dažādas slimības, ka acu ārstu un optometristu darbības lauks ir ļoti plašs. Ik brīdi, kad jūties jau ļoti zinošs un gudrs, nākas saskaries atkal ar kādām nebijušām situācijām, kas liek saprast, ka tomēr neesi vēl pietiekami zinošs un jāturpina mācīties. Un tā bezgalīgi! Tā ir laba sajūta – zināt, ka vienmēr būs, kur augt un pilnveidoties.
Kas bija nozīmīgākais, ko tieši studijas LU FMOF tev deva?
Noteikti praktiskās iemaņas. Es atceros, to kā es strādāju bakalaura studiju laikā - jau tad biju sākusi pārbaudīt cilvēkiem redzi un neko sliktu vai nepareizu jau neizdarīju, bet man ļoti trūka izpratnes par to, kāpēc jādara tieši tā. Pa soļiem pēc grāmatas visu izdarīju pareizi, bet nebija tādas pilnīgas izpratnes par procesu. Maģistrantūra iedeva diezgan lielu izrāvienu zināšanās un praktiskajā iemaņās, attīstīja arī loģisko domāšanu, kas ļāva ne vairs atkārtot darbības, bet pašai saprast, kas darāms. Optometrista profesijā maģistrantūra noteikti ir lietderīga, pat ja pēc tam izlemj nestrādāt profesijā un aiziet citu ceļu, cilvēks jebkurā gadījumā būtiski attīsta savu domāšanu un spriestspēju. Abos gadījumos iegūtā izglītība LU FMOF ir ļoti noderīga!
Kādām priekšzināšanām un rakstura īpašībām jāpiemīt, lai studētu optometriju?
Es neteiktu, ka jābūt kādām noteiktām rakstura īpašībām, lai studētu optometriju. Galvenais, lai ir interese, lai ir sajūta, ka dari un mācies to, kas patiesi patīk, lai nākot uz lekcijām ir gandarījums par to, ko apgūsti. Protams, jāprot arī sevi motivēt studijām un patstāvīgi mācīties.
Kas ir tavs personīgais lielākais profesionālais sasniegums?
Tas, ka uzdrošinājos aizbraukt stažēties uz Vāciju Straboloģijas un neiro-oftalmoloģijas klīniku “UKGM” uz diviem mēnešiem pēc maģistrantūras pabeigšanas. Sveša valsts, sveši cilvēki, valoda – tas bija liels izaicinājums. Nebija viegli, bet noteikti bija tā vērts. Nācās ļoti pārkāpt sev, bet pēc tam radās pavisam cita izpratne par optometrista profesiju. Ja agrāk par daudz ko bija sajūta, ka tas man nekad nenoderēs un nebūs vajadzīgs, tad tajā brīdī es sapratu, ka pilnīgi viss man noderēs un vēl vairāk. Daudz ko mācījos no jauna jau ar citu izpratni. Pēc atgriešanās no Vācijas uzsāku studēt doktorantūrā - to uztveru kā vēl vienu izaicinājumu un sasniegumu.
Vai vēl uzturi kontaktus ar studiju biedriem? Ko viņi dara, kur strādā?
Mani kursa biedri strādā gan optikās, gan privātajās acu klīnikās, daži arī poliklīnikās veic obligātās veselības pārbaudes. Ir arī daļa, kas izvēlējās citu ceļu un nestrādā savā profesijā.
Ar kursa biedriem, ja ne citur, tad noteikti satiekamies tālākizglītības kursos, jo ik pēc pieciem gadiem optometristiem ir jāatjauno licence un no jauna jāsertificējas. Tur tad arī satiekamies un uzzinām, kā katram klājas.
Kādi spilgtākie atgadījumi palikuši prātā no studiju laika?
Mīlestība, jo tieši studiju laikā es iepazinos ar savu vīru, kurš bija mans kursa biedrs. Tagad esam kopā jau septiņus gadus.
Kādus studentu pasākumus noteikti jāapmeklē, studējot fizmatos?
Noteikti vajag piedalīties Baldones pasākumā, kur jau pirms studiju sākuma satiekas visu LU FMOF programmu 1. kursa studenti. Tā ir iespēja ne vien iepazīties savā starpā, bet arī ar atraktīvākajiem docētājiem, kas arī piedalās pasākumā. Atceros to ar ļoti pozitīvām emocijām! Arī iesvētības palikušas labā atmiņā, un, protams, balles un ballītes ar kursa biedriem. Pats studiju process ir nozīmīgs, bet tiešu studentu pašu veidotie pasākumi ir tie, kas izkrāšņo studiju dzīvi un padara atmiņā paliekošu.
Interviju video ierakstā var noskatīties LU FMOF Youtube kanālā.
