Akadēmiskais centrs
Lai dotu iespēju studiju dzīvi fizmatos iepazīt no studenta skata punkta, esam sagatvojuši absolventu stāstu sēriju. Tās laikā katras LU FMOF bakalaura un maģistra studiju programmas absolvents pastāstīs par LU FMOF studiju laikā piedzīvoto, to, kā iegūtā izglītība noderējusi tālākajā karjeras attīstībā un kāpēc vērts studēt fizmatos.
Toms Rekšna bakalaura studiju programmu “Fizika” absolvēja 2015. gadā. Vēlāk devās uz Nīderlandi, kur studijas turpināja fizikas maģistrantūrā, lai pēc absolvēšanas atgrieztos Latvijā un savu karjeru attīstītu šeit. Vairāk par Toma pieredzi LU FMOF lasi zemāk.
Kas bija Tava pirmā darba vieta?
Pirmā darba pieredze man iesākās ļoti interesanti. Sāku strādāt paralēli bakalaura studijām fizmatos, bet citā virzienā - uzņēmumā SAF Tehnika pie Normunda Berga. SAF Tehnika ir viens no Latvijas vadošajiem eksporta uzņēmumiem. Sākumā strādāju uz pusslodzi un nodarbojos ar Francijas tirgus apkalpošanu. Tā kā esmu absolvējis Rīgas Franču liceju, man bija franču valodas zināšanas, kas, starp citu, FMOF studiju laikā deva iespēju doties ERASMUS apmaiņā uz Franciju un gūt neaizmirstamu pieredzi. SAF Tehnikā bija nepieciešams cilvēks ar fizikas un franču valodas zināšanām un Latvijā tādu nebija viegli atrast, tāpēc mani paņēma kā studentu bez nekādas iepriekšējās pieredzes. Strādāju ar Francijas klientiem un tirgoju dažādas radio tehnoloģijas.
Ir priekšstats, ka Latvijā nav spēcīgu ražotņu un, virspusēji skatoties, tā arī var likties, bet Latvijā ir ne mazums spēcīgas B2B (business-to-business) kompānijas, kas savus produktus un pakalpojumus pārdod citām kompānijām (pretēji B2C (business-to-consumer), kas pārdod tieši patērētājiem). Piemēram, SAF Tehnika ražo radio linkus, tos B2B pārdod interneta servisa nodrošinātājiem (ISP), kas tālāk lietotājam pārdod interneta savienojumu. Lietotājs nemaz nezina, ka dati plūst caur Latvijā ražotām iekārtām, līdz ar to, šāda veida kompānijas mazāk nonāk plašas sabiedrības redzeslokā. Šīs kompānijas ir atvērtas uzņemt studentus. Ko darīt ar fizmatu izglītību netrūkst. Nav obligāti jākļūst par zinātnieku baltā halātā. Es gāju studēt fiziku, skaidri zinot, ka es nekad nebūšu zinātnieks baltā halātā, nedarbošos zinātnē, bet gribēju kaut ko, kas maksimāli trenē prātu un palīdz fundamentāli saprast dabu.
Ko Tu šobrīd dari?
Bakalaura studiju laiku es tā arī nostrādāju SAF Tehnikā. Maģistrantūrā studēt es devos uz Nīderlandi, bet, kad atgriezos, SAF Tehnika man izteica interesantu piedāvājumu. Viņi bija uzsākuši jaunu virzienu - IOT jeb lietu internets, kas tagad paliek arvien populārāks, un sāka attīstīt jaunu produktu grupu - bezvadu sensoru tīklu Aranet. Viens no šīs produktu grupas pēdējos gados ir kļuvis popularāks arī plašākā sabiedrības lokā - gaisa kvalitātes mērītājs Aranet4. Es piekritu darba piedāvājumam un iesākumā strādāju SAF Tehnikā biznesa attīstības jomā, bet trīs gadus vēlāk kļuvu par Aranet projekta mārketinga vadītāju.
Jāpiebilst gan, ka tieši šis brīdis ir pagrieziena punkts manā karjerā, jo plānoju iet prom no darba un veidot savu uzņēmumu. Man šķiet, ka, ja ir vēlme pašam veidot uzņēmumu, fizikas izglītība noteikti palīdz, strādājot arī citos virzienos. Kā mēdz teikt Īlons Masks (Elon Musk), fizikas izglītība iemāca domāt no pamatprinciem. Esam pieraduši domāt analoģijās: “Viņi dara tā, viņiem sanāk, mēs darīsim līdzīgi un mums arī sanāks!” Fizikas izglītība māca uzdot jautājumu: “Kāpēc ir tā, ka, ja viņi dara šādi, viņiem sanāk?” Šī izglītība attīsta izpratni par to, uz kādiem pamatprinciem balstās tie procesi, kas nosaka kādas kompānijas izdošanos. Nonākot pie šīm pamatlietām, ir iespējams atrast veidus, kā kaut ko darīt optimālāk, labāk nekā citi. Ja tu to saproti, tu kļūsti par vērtību gan darba tirgū, gan arī kā personība.
Kā ir mainījusies Tava alga kopš pirmā darba?
Ļoti mainījusies! Laikā, kad biju students bez nekādas izglītības, es strādāju nepilnu slodzi un pirmā alga man noteikti bija salīdzinoši ļoti maza. Tā palēnām, pēc izglītības iegūšanas un uzkrātās pieredzes, daudzu gadu laikā alga lēnām dabiski pieaugusi, šobrīd ievērojami pārsniedzot vidējo Latvijā.
Vai profesionālajā ziņā Tu kaut ko gribētu uzlabot? Kā redzi savas karjeras attīstību?
Gribētu uzlabot pāris savas īpašības - kļūt kārtīgāks, strukturētāks, bet kopumā jūtu, ka viss virzās pareizajā virzienā. Šobrīd sākas jau minētais nākamais karjeras solis, kad mēģināšu tālāk kaut ko iesākt pats saviem spēkiem un skatīties, kas no tā izaug. Vēlētos, lai eventuali tas spētu darīt kaut ko jēdzīgu arī mūsu valstij, piemēram, pēc kāda laika radot kvalificētas darba vietas un tamlīdzīgi. Šobrīd tās, protams, ir tikai idejas. Jāgaida, kā tas izvērtīsies.
Kas, tavuprāt, bija tās īpašības un priekšzinšānas, kas palīdzēja studēt fizmatos?
Nav tādas konkrētas rakstura iezīmes vai priekšzināšanas. Es domāju, ka to var katrs, bet pats galvenais, manuprāt - ir jābūt patiesai interesei! Studentam jābūt gatavam veltīt laiku studijām un izzināšanai arī ārpus lekcijām, brīvajā laikā. Ja ir interese, tad katrs atradīs veidu, kā veiksmīgi izdzīvot studiju laiku. Iestāties ir ļoti viegli, bet grūtības sākas pēc tam, kad jānotur līmenis. Kad es studēju, iestājās pilnas budžeta vietas, ap 60 studentu, bet pēc pirmās sesijas puse atkrita. Ar ko atšķiras tie, kas izkrita, no tiem, kas neizkrita? Izkritušajiem īsti tas neinteresēja. Nav jābūt ar teicamām matemātikas zināšanām - to visu var piemācīties, bet svarīgākais, lai ir interese par to, ko dari, lai ir vēlēšanās fundamentāli saprast, kā darbojas daba, kādi ir matemātiskie likumi, kas valda šajā visumā.
Kas studiju laikā Tev palīdzēja noturēties un izturēt grūtības?
Spītība, ļoti atbalstoši mācībspēki un mācīšanās kopā ar kursa biedriem. Ja ir kādi jautājumi, tos vienmēr var risināt un rast atbildes. Docētāji ir atsaucīgi un gatavi paskaidrot tēmas padziļinātāk, ja nepieciešams. Katram noteikti sesijas vidū vai beigās uznāk kādas depresīvas domas, bet tad palīdz kursa biedri, kas saprot, atbalsta un motivē iet uz priekšu.
Kas līdz šim bijis Tavs lielākais profesionālais sasniegums?
Grūti teikt. Tur, kur es šobrīd strādāju, viss ir tāds ļoti liels komandas kopīgais darbs. Nevar teikt, ka kaut kas no tā būtu tikai mans personīgais sasniegums. Skatoties kopumā mēs SAF Tehnikā trāpījām pareizā laikā, pareizā vietā ar savu gaisa kvalitātes mērītāju Aranet4. Sākoties Covid-19 krīzei, tapa skaidrs, ka viens no Covid-19 transmisijas veidiem ir aerosola ceļš, t.i. ar mazajiem (<5μ) vīrusu saturošaiem pilieniem, kas izdalās ne tikai cilvēkiem šķaudot un klepojot, bet arī vienkārši runājot, dziedot, bļaujot. Viens no veidiem, kā novērst šo konkrēto Covid-19 transmisijas risku, ir kvalitatīva ventilācija. To, vai ventilācija ir pietiekama vislabāk var novērtēt ar CO2 monitoriem - tādiem, kā Aranet4. Mēs ar šo ierīci bijām pareizajā laikā un pareizajā vietā. Arī manā jomā, mārketingā, tas pavēra plašas iespējas likt šai ziņai norezonēt ar dažādiem viedokļu līderiem pasaulē, kas savukārt neparedzēti ātri eksponenciāli palielināja pieprasījumu pēc tās. Kādu laiku pat bija situācija, ka mēs nespējām saražot tik daudz šos gaisa kvalitātes sensorus, cik lai apmierinātu visu pieprasījumu.
Ja jāsaka personīgi par mani, es šobrīd aktīvi skatos uz to, kā spert soli tālāk un sākt kaut ko darīt pašam. Tas man noteikti ir lielākais personīgais karjeras sasniegums - pieņemt lēmumu, atteikties no stabilās algas katru mēnesi, un kļūt atkarīgam tikai no tā, ko tu pats izdari.
Kā Tev likās, kas bija tavs lielākais saniegums studiju laikā?
Dažādās lietas, ko es darīju paralēli studijām. Kamēr es studēju fizmatos, es jau sāku strādāt SAF Tehnikā, daudz trenējos. Mēģināju arī iesākt pāris savus pirmos savus uzņēmumus, kas, protams, neizdevās, bet guvu daudz vērtīgu mācību. Tieši saistībā ar studijām, man ļoti patika mans bakalaura darbs. To es izstrādāju astronomijas jomā. Nevaru teikt, ka tas sanāca tik labs, kā gribētos, bet man ļoti patika process. Tieši tā saprašana, kā neatkarīgi strādāt un domāt, kā kaut ko veidot pašam.
Neparasti dzirdēt, ka patika izstrādāt bakalaura darbu. Tas nav populāri - parasti studenti to dara sakostiem zobiem.
Kad es sāku domāt par bakalaura darbu, zināju, ka fizikā sirdij tuvākā man ir astronomija un viss, kas saistās ar visumu. Savā ziņā šī interese pat bija galvenais iemesls, kāpēc es izvēlējos studēt fizmatos. Vidusskolā skatījos daudz dokumentālās filmas par visumu, lasīju grāmatas par kosmoloģiju, astrofiziku un citām ar to saistītām tēmām. Sākot domāt par bakalaura darbu, es devos pie mūsu astronomijas pasniedzēja Ilgoņa Vilka un teicu, ka gribu bakalaura darbu izstrādāt šajā virzienā. Ļoti interesanti bija sagadījies, ka uz Latviju tikko bija pārvākusies amerikāņu zinātniece Amāra Graps, kas kādu laiku bija strādājusi arī NASĀ. Viņai bija interesantas tēmas, ko piedāvāt. Tas bija laikā kad norisinājās Eiropas Kosmosa Aģentūras Rosetta misija, kad pirmo reizi cilvēces vēsturē tika mēģināts nosēstes uz komētas. Šī konkrētā zinātniece bija iesaistīta minētās komētas putekļu pētniecībā un mazu daļu šajā pētījumā bija iespēja darīt arī man. Tas man toreiz likās fantastiski! Pasaule mūsdienās ir ļoti maza. Jo īpaši ar Covid-19 paātrināto digitalizāciju. Jau tagad nereti studentiem, kas pabeiguši fizmatus, rodas sadarbības iespējas ar pasaulē atzītākajiem zinātniekiem un pētniecības grupām bez vajadzības pārvākties uz citu kontientu. Reizēm domājot, ka Latvijai nav savas kosmosa programmas, vai sava Hadronu kolaidera mums liekas, ka jāmūk prom, lai darītu lielo zinātni, bet īstenībā mūsdienās viss ir tepat blakus.
Cik viegli bija apvienot aktīvu sociālo dzīvi ar studijām?
Studiju laikā cilvēks vēl neapzinās, cik svarīgs ir kvalitatīvs miegs (smaida). Liekas, ka vari negulēt nemaz vai gulēt maz un visu pagūt. Ir forši, ja darbojies vairākās jomās. Ja vienā no tām kaut kas nesanāk, tad uz brīdi novirzi fokusu citur. Tā ir iespēja vienmēr atrast kādu vietu, kur smelties iedvesmu.
Manuprāt, mūsdienās nevajag koncentrēties tikai uz kaut ko vienu. Ja agrāk visvērtīgākie cilvēki bija eksperti, kas ļoti labi pārzināja kādu vienu jomu, tad šobrīd lielā vērtība ir tajos cilvēkos, kas ir daudzpusīgi. Tādi kas spēj salikt vairākas lietas kopā un darboties starp disciplīnām. Piemēram, ja esi fiziķis un spēj arī labi komunicēt ar cilvēkiem, tad tev paveras daudz vairāk iespējas. Tāpat, piemēram, ja esi programmētājs un tev ir zināšas arī ekonomiku, tad tava vērtība reizinās būtiski.
Vai sazinies vēl ar saviem kursa biedriem? Zini, kur viņi pašlaik strādā?
Jā, ar savu mazo draugu loku sazinos. Īstenībā dzīve izvērtās ļoti interesanti, jo tieši studiju laikam man jāpateicas par kādu īpaši tuvu un līdzīgi domājošu cilvēku, ar ko, ne tikai kopā studējām, bet nu jau arī plānojam pavadīt kopā visu atlikušo dzīvi - šovasar precēšos ar savu bijušo kursa biedreni (smaida)..
Bet, ja par to, kā izvērtusies manu studiju biedru karjera, liela daļa strādā izglītībā par skolotājiem, pasniedzējiem. Ir ļoti forši redzēt, ka jaunu cilvēku vilnis ir aizgājis uz skolām un no sirds cenšas, lai Latvijā augtu izglītības līmenis. Liels nopelns šajā ziņā ir orgaizācijai Iespējamā Misija.
Tad ir citi, kas strādā zinātnē. Vienu savu bijušo kursa biedru es nesen ieteicu SAF Tehnikā, kur viņš arī sāka strādāt mārketinga nodaļā citā projektā. Ir, kas strādā datu analītikas un tamlīdzīgās jomās. Ja tu ar prātu vari darīt fiziku, tad vari darīt teju visu. Daudzi pēc bakalaura studijām aizgāja uz LU datoriķiem studēt maģistrantūrā un tagad ir kļuvuši par programmētājiem. Tas arī ir visai klasisks LU FMOF bakalaura absolventu ceļš. Sākumā var trūkt tās programmēšanas priekšzināšanas, bet tev piemīt fundamentāla lietu saprašana. Kursa biedri, kas pēc fizikas bakalaura studijām aizgāja uz LU Datorikas fakultāti, lielākā daļa tur bija starp labākajiem studentiem, jo matemātika un visa pārējā pamatzināšanu bāze ir ļoti spēcīga. Ar fizikas un matemātikas izglītību piemācīties citas tehniskās lietas ir salīdzinoši ļoti vienkārši.
Kāpēc jāstudē fizika?
Sabiedrībā ir saglabājies tāds uzskatsts, ka fizmatos studē, lai kļūtu par zinātniekiem, bet tas tā noteikti nav. Mans mērķis bija fundamentāli saprast dabu. Fizmatos iemāca tādus kā domāšanas pamatus, kurus pēc tam vari pielietot jebkur. Es, piemēram, tagad strādāju mārketingā, kas vispār neasociējas ar fizikas izglītību, bet šie domāšanas pamati noder arī manā šī brīža jomā. Mēs visi droši vien dzīvotu daudz lbāk, ja cilvēkiem būtu tāda fundamentālāka izpratne par to, kā dabā ir iekārots.
Noslēgumā, pastāsti kādus amizantus atgadījumus un piedzīvojumus no studiju laika.
Visi pasākumi bija amizanti un piedzīvojumiem bagāti. Katrā ziņā, tā ir vēl viena lieta, ko pateikt topošajiem LU FMOF studentiem - Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātē garlacīgi nebūs!
Interviju video ierakstā var noskatīties LU FMOF Youtube kanālā.
