Akadēmiskais centrs
Lai dotu iespēju studiju dzīvi fizmatos iepazīt no studenta skata punkta, esam sagatvojuši absolventu stāstu sēriju. Tās laikā katras LU FMOF bakalaura un maģistra studiju programmas absolvents pastāstīs par LU FMOF studiju laikā piedzīvoto, to, kā iegūtā izglītība noderējusi tālākajā karjeras attīstībā un kāpēc vērts studēt fizmatos.
Ģirts Zāģeris maģistra studiju programmu “Fizika” absolvēja 2018. gadā. Uzreiz pec tam Ģirts uzsāka studijas doktorantūrā, kam paralēli studijās iegūtās zināšanas nodod tālāk, strādājot par fizikas skolotāju un vadot Jauno fiziķu skolu. 2019. gadā Ģirts atzīts par labāko fizikas skolotāju Latvijā un, lai uzlabotu vidusskolas fizikas izglītību Latvijā, iesaistījies projektā Skola 2030. Vairāk par Ģirta pieredzi LU FMOF lasi zemāk.
Kad absolvēji LU FMOF un vai pēc tam vēl kaut kur esi studējis?
Maģistra studiju programmu “Fizika” absolvēju 2018. gadā, bet vēl pirms tam 2016. gadā, absolvēju bakalaura studiju programmu “Fizika”. Pēc maģistrantūras studijas turpināju doktorantūrā, kur nu jau esmu nonācis līdz 3. studiju gadam. Sanāk, ka LU FMOF nepārtraukti esmu studējis jau astoņus gadus.
Kad un kur bija tava pirmā darba vieta izvēlētajā specialitātē?
Par iespējam strādāt specialitātē sāku interesēties jau 1. kursā. Jautāju pasniedzējiem un paveicās, jo jau 1. kursa otrajā semestrī sāku strādāt LU Cietvielu fizikas institūtā, kur bakalaura studiju noslēgumā arī izstrādāju bakalaura darbu. Vēlāk sāku strādāt arī skolā un mainīju darba vietas, bet jā – strādāt savā specialitātē sāku ļoti agri. Darbinieku trūkst, tāpēc aktīvākajiem studentiem pat ar ļoti mazu iepriekšējo pieredzi iespēju netrūkst.
Kur tu strādā šobrīd un kādi ir tavi pienākumi?
Mana darba ikdiena šobrīd sastāv no ļoti daudz kā. Pirmkārt, un galvenokārt, esmu LU FMOF doktorants, kā rezultātā strādāju par pētnieku LU FMOF Skaitliskās modelēšanas institūtā. Pēc LU Cietvielu fizikas institūta, tā ir kļuvusi par manu zinātnisko mīlestību. Kā jau minēju, visai agri sāku strādāt par skolotāju un to daru arī šobrīd (Ģirts ir fizikas skolotājs Rīgas 1. Valsts ģimnāzijā), vadu Jauno fiziķu skolu, kā arī esmu vadošais eksperts projektā Skola 2030 un piedalos izglītības reformas realizācijā. Lielākoties viss, ar ko nodarbojos, ir saistīts vai nu ar zinātni, vai ar izglītību.
Kā mainījusies tava darba alga kopš tavas pirmās darba vietas?
Ar katru gadu kāpusi uz augšu. Sākumā, protams, alga nebija liela. Tas ir loģiski, ja ņem vērā, ka es sāku strādāt teju uzreiz pēc vidusskolās un bez jebkādas pieredzes. Sākumā sevi ir jāpierāda, darba devējam jāredz, ka esi kaut ko vērts, ka tu kaut ko vari un tad arī alga sāk pakāpeniski pieaugt. To ietekmē arī fakts, ka pēc studijām var vairāk laika veltīt darbam, kas rezultējas lielākā darba slodzē un lielākā algā. Studiju laikā tas nav iespējams, jo jākoncentrējas uz studijām. Doktorantūrā viss ir nedaudz citādāk, jo aktīvā studēšana aizņem mazāk laika un vairāk var veltīt darbam, līdz ar to, likumsakarīgi, alga pieaug.
Kā tieši fizmatos iegūtā izglītība palīdzēja tev tikt pie pašreizējā darba un pildīt šī brīža pienākumus?
LU FMOF iegūtās zināšanas es ļoti burtiski izmantoju visās savās darba vietās. Es strādāju zinātnē, kur ikdienā noder visas iegūtās fizikas zināšanas. Arī mācot to citiem, man ir jāsaprot, ko es stāstu, pirms to varu darīt.
Ja paskatās plašāk, studijas LU FMOF, manuprāt, daudz dod arī sekundārās zināšanas. Viena daļa ir studiju viela, kuru students burtiski apgūst, bet otra būtiska daļa ir blakus prasmes, kuras attīstās studiju procesā vai mijiedarbojoties ar citiem studentiem. Grūti aprakstīt, bet es teiktu, ka students kļūst domājošāks, uzkrāj pieredzi, piedaloties pasākumos, kaut ko organizējot. Tas viss vēlāk ļoti nāk atpakaļ un ir ļoti vērtīgi. Tu atnāc studēt un šeit LU FMOF iegūsti ne tikai maisiņu ar zināšanām, bet arī vērtīgu pieredzi, kuru citur nevari iegūt. Tieši šī pieredze man šobrīd burtiski pelna maizi!
Kā redzi savas karjeras attīstību? Ko gribētu uzlabot profesionālajā ziņā?
Mans stāsts vispār nav iedvesmojošs. Es nekad neesmu gājis uz karjeru - es esmu ļāvies notikumu attīstībai un nedomāju savu pieeju mainīt (smaida). Man nav tāds skaidrs plāns, ko es darīšu pēc gada vai diviem, vai 10. Skatīšos, ko dzīve piedāvās! Domāju, ka mūsdienās, kad viss tik strauji mainās, nav vērts īpaši kalt plānus un iet uz kaut ko konkrētu, jo tas neatbilst tam, kā šobrīd pasaule kustās. Uzņem visu, ko vari uzņemt, un redzēsi, ka noderēs!
Kas bija nozīmīgākais, ko tieši studijas LU FMOF deva?
Galvenais, ko es ieguvu - es iemācījos mācīties. To es atklāti varu pateikt, ka mācīties iemācījos tikai augstskolā. Pēc tam pārējais viss pats par sevi sakārtojas - tu apgūsti matemātiku, fiziku un pēkšņi saproti, kā viss strādā. Tas, manuprāt, ir galvenais rezultāts, ko no studijām LU FMOF ir jāiegūst. Vēl ļoti būtisks ieguvums ir visi satiktie cilvēki, kas pēc tam pavēra neskaitāmas durvis pa kurām iet. Paziņu tīkls, ko iegūsti fizmatos, ir ļoti vērtīgs. Īpaši Latvijā!
Kādām priekšzināšanām un īpašībām jāpiemīt, lai studētu LU FMOF?
Ja jāsaka par fizikas bakalaura studijām, es teiktu, ka tur tiešām var nākt visi, kam ir interese, un pamēģināt. Maģistrantūrā studijas kļūst nedaudz nopietnākas, līdz ar to, ja nav tādas dziļas izpratnes un nedaudz teorētiskās domāšanas, tas var nebūt tas, ko cilvēki ir gaidījuši. Cilvēkiem, kas nāk no malas, no praktiskākām studiju programmām, jārēķinās, ka studijas LU FMOF būs matemātiskākas, padziļinātākas tieši teorijas jautājumos, kas rezultēsies ar lielāku spēju pārvaldīt spēles laukumu un dziļāku izpratni. Uz to jābūt gatavam, bet tā nav problēma - nāc tik un studē!
Kura no LU FMOF studijās attīstītām īpašībām tev visbiežāk noder ikdienā?
Kritiskā domāšana. Funktieris. Informācijas pratība pati par sevi atnāca caur to, ka studiju laikā sanāk daudz uzturēties zinātniskā vidē. Tu sāc labāk filtrēt informāciju. Pēdējos gados es pamanu, ka, ja izskan kāds apgalvojums, man ir elementāri filtri, pēc kuriem pārbaudīt tā patiesumu. Apkārt es redzu, ka daudziem cilvēkiem, pat tādiem, kurus iepriekš esmu uztvēris kā autoritātes, tāda filtra nav. Daudziem tas nepiemīt.
Kāds ir tavs lielākais personīgais sasniegums?
Tā kā es nesen tikai esmu pabeidzis maģistrantūru un joprojām studēju fiziku doktorantūrā, mani lielākie sasniegumi nāk no izglītības sfēras. 2019. gadā es ieguvu Ekselences balvu fizikā, kas nozīmē, ka tajā gadā mani atzina par labāko fizikas skolotāju Latvijā. Arī projektā Skola 2030 esmu nonācis netipiski agri. Šobrīd vadu grupu ar citiem skolotājiem, kas gatavo centralizēto eksāmenu, kas būs pēc izmaiņu ieviešanas. Arī padziļinātās fizikas kursa programma vidusskolām ir ar manu vārdu. Tas viss nedaudz velk prom no akadēmiskās vides, bet es obligāti gribu saglabāt saistību, jo bez fundamentālas priekšmeta pārzināšanas arī to pārējo nevaru darīt.
Vai uzturi kontaktu ar saviem kursa biedriem? Kā viņiem iet? Kur viņi strādā?
Mēs, fiziķi, turamies kopā! Ar daudziem vēl šobrīd doktorantūrā studējam kopā jau kopš bakalaura studijām. Arī ar tiem, kas neturpināja studijas, salīdzinoši regulāri sazināmies. Daļa kursa biedru strādā izglītībā, daļa programmēšanā, daļa strādā riska analītikā dažādās apdrošināšanas kompānijās bankās utml. iestādēs, daļa zinātnē, bet daļa arī pavisam kaut kur citur. Mums vienmēr ir interesanti parunāties un uzzināt, kādi katram ir izaicinājumi, bet jāsaka, ka visi ir atraduši savu vietu un tā vai citādi, fizmatos iegūtās zināšanas pielieto savā jomā.
Vai kāds devies arī uz ārzemēm un strādā tur?
Manu kursa biedru vidū zinu tikai gadījumus, kad kāds epizodiski aizbrauc pieredzes apmaiņā uz ārzemēm, bet pamatā strādā Latvijā. Nenāk prātā neviens, kas būtu aizdevis pavisam prom. Protams, doktorantūras studiju ietvaros uz pāris mēnešiem var būt jādodas stažēties uz citām valstīm, bet tas ir uz īsu laiku. Cilvēki grib palikt Latvijā! Cilvēkiem šeit ir labi! Man pašam jau vidusskolā bija jautājums, vai braukt uz ārzemēm vai palikt šeit. Es gribēju pierādīt, ka tepat uz vietas var izdarīt visu un tāpēc es šeit esmu. Pieņemu, ka līdzīgi bijis arī maniem kursa biedriem.
Kādi spilgtākie momenti no studiju laika palikuši atmiņā?
Manas spilgtākās atmiņas un asociācijas ir tuvu tam, kā tipiski cilvēki domā par studiju dzīvi. Viens no maniem neprofesionālajiem panākumiem, ir tas, ka maģistra 1.kursā es organizēju fizmatu laivu braucienu (smaida), kas ir goda lieta un ko katram gribas vienreiz dzīvē izdarīt.
Arī citi fizmatu pasākumi, protams, ir atmiņā paliekoši. Fizmatu balles noteikti. Pāris gadus darbojos arī LU FMOF studentu padomē. Tas, manuprāt, ir klasisks starta tramplīns pienācīgas sociālās dzīves uzsākšanai universitātē. Arī Jauno fiziķu skola ir izveidojusies LU FMOF pateicoties studentiem, kas satiekas un organizē nodarbības.
Nevar nepieminēt arī Fizmatdienas, kas ir nedēļu ilgs pasākums ik pavasari. Viss sākas ar gājienu, tad ir personību vakars, uz kuru uzaicina veiksmīgākos fizmatu absolventus un diskusijas formā ar viņiem sarunājas, ir Gada fizmata apbalvošana, Gada aktīvista apbalvošana, jau pieminētais laivu brauciens, pēdējos gados arī erudīcijas pasākumi. Tur notiek tik daudz, ka jāapsēžas pie ugunskura, lai visu lēnām pārrunātu.
Īsāk sakot, iesaistīšanās studentu aktivitātēs jau pati no sevis rada to īsto studentu dzīves sajūtu - vai tā ir publisku pasākumu organizēšana, dalība tajos vai aktivitātes mazākā lokā - varianti ir dažādi. Galvenais darīt!
Interviju video ierakstā var noskatīties LU FMOF Youtube kanālā.
