Akadēmiskais centrs
Lai dotu iespēju studiju dzīvi fizmatos iepazīt no studenta skata punkta, esam sagatvojuši absolventu stāstu sēriju. Tās laikā katras LU FMOF bakalaura un maģistra studiju programmas absolvents pastāstīs par LU FMOF studiju laikā piedzīvoto, to, kā iegūtā izglītība noderējusi tālākajā karjeras attīstībā un kāpēc vērts studēt fizmatos.
Dagnija Strīķe profesionālā bakalaura studiju programmu “Matemātiķi statistiķis” absolvēja 2019. gadā. Pirms tam studējusi ekonomiku, vēlāk datorzinātnes, šobrīd Dagnija sevi sauc par datu zinātnieci un matemātikas, programmēšanas un biznesa vadības zināšanas pielieto, lai risinātu SIA Rimi Baltic biznesa problēmas. Vairāk par Dagnijas pieredzi LU FMOF lasi zemāk.
Kad pabeidzi LU FMOF?
LU FMOF profesionālā bakalaura studiju programmu “Matemātiķis statistiķis” es pabeidzu salīdzinoši nesen - 2019. gadā, bet jāpiemin, ka studijas nesāku uzreiz pēc vidusskolas. Sākumā es biju nolēmusi studēt ekonomiku un iestājos Rīgas Stradiņa universitātē, bet ātri sapratu, ka tas nav man. Vēlējos kaut ko pamatīgāku. Sapratu, ka ekonomika ir vērtīga, bet to labprātāk studētu vēlāk Uzreiz pēc vidusskolas, laikā, kad viegli apgūt jaunas zināšanas, gribēju kaut ko pamatīgāku. Sapratu, ka matemātika ir labs pamats, ar ko sākt un nekļūdījos. Paralēli studijām LU FMOF jau no 2. kursa sāku arī strādāt.
Kāda bija sajūta studēt starp nedaudz jaunākiem?
To es īpaši neizjutu, jo mums starpā bija tikai viens gads. Bet nevar noliegt, ka biju ar nedaudz lielāku pieredzi, jau pārdzīvojusi to pirmo šoku, kas ir no vidusskolas pārejot uz universitāti. Papildus tam, daudz deva arī fakts, ka vidusskolā biju darbojusies skolēnu pašpārvaldē un arī pirmajā studiju gadā RSU iesaistījos studējošo pašpārvaldē. Tas deva ļoti labu pieredzi un spējas ātrāk adaptēties jaunajā vidē. Vēlāk aktīvu sociālo dzīvi turpināju arī fizmatos.
Vai pēc LU FMOF vēl esi kaut kur studējusi?
Jā! Pagājušajā gadā, pandēmijas laikā, sāku studēt LU Datorikas fakultātē maģistrantūrā, bet diezgan ātri sapratu, ka tas formāts nesniedz īsti to, ko es gribētu un arī saturs nebija man piemērots, līdz ar to izlēmu studijas neturpināt. Šobrīd nekur nestudēju, bet aktīvi skatos apkārt, neizslēdzot iespēju izglītošanos turpināt.
Kas bija tava pirmā darba vieta?
Strādāju es visu studiju laiku. Sākumā par viesmīli un tamlīdzīgās profesijās. Vēlāk ilgāku laiku biju mārketinga koordinators uzņēmumā, kas piedāvāja citiem uzņēmumiem personāla izaugsmes apmācības, stāstot, kā būt efektīvākiem, kā veidot patīkamāku darba vidi un tamlīdzīgas lietas.
Pirmā darba vieta, kas bija saistīta ar manu specialitāti, bija prakse tehnoloģiju uzņēmumā Accenture. Tur nonācu, pateicoties vecāko kursu studiju biedriem, kas tur strādāja. Tā bija laba vieta, kur sākt profesionālo karjeru, jo Accenture ļoti aktīvi apmāca savus jaunos darbiniekus. Prakse ir visaptveroša. Man personīgi tā bija ļoti vērtīga pieredze un ātrs ceļš, kā tikt pie zināšanām nozarē.
Ar ko tu nodarbojies šobrīd?
Jau Accenture es sāku strādāt datu zinātnē un ar to nodarbojos joprojām. Datu zinātnieks ir ļoti piemērota profesija matemātiķim statistiķim. Ja tā vienkārši jāskaidro, ko datu zinātne nozīmē, tad es minētu atslēgas vārdus mākslīgais intelekts un datu apstrāde.
Salīdzinoši nesen es nomainīju darba vietu un šobrīd strādāju SIA Rimi Baltic ofisā un, apstrādājot datus, mēģinu atrisināt Rimi biznesa problēmas un padarīt klientiem katru dienu nedaudz vieglāku.
Kur tik fizmatu diploms neaizved!
Jā, to es noteikti gribu uzsvērt, ka fizmatu diploms ir derīgs visur! Visas (vai vismaz ļoti daudzas) durvis ir vaļā! Ja varbūt kādam šobrīd liekas: “Kur tad vispār var strādāt matemātiķis?”, es teiktu, ka gandrīz jebkur. It sevišķi, ja ir ambīcijas absolvēt arī maģistrantūru. Matemātikas izglītība, manuprāt, ir ļoti labs pamats, lai studijas turpinātu gan ekonomikā, gan datorikā un vēl ļoti daudzās citās nozarēs.
Vai, tavuprāt, fizmatu izglītība garantē finansiāli nodrošinātu nākotni?
Esmu strādājusi mārketingā, studējusi ekonomiku - man ir izveidojies nedaudz plašāks redzējums nekā viena augstākā izglītība spēj iedot. Ar to es gribu teikt, ka ir vērts pašam daudz darba ieguldīt savā attīstībā, izglītoties papildus, skatīties apkārt. Tādi cilvēki, kas ir kā tilti starp vairākām nozarēm kļūst ļoti vērtīgi darba devējam un darba devēji ir gatavi par to maksāt. Gribu iedrošināt visus aktīvi mācīties, jo neviena studiju programma jums neiedos uzreiz gatavu komplektu. Ir jābūt gataviem mācīties papildus. LU FMOF bakalaura studiju programmā, piemēram, nedaudz apgūst arī programmēšanu, bet studijas iedod tikai pamatu, uz kā pašam studentam attīstīties tālāk. Ir svarīgi piedalīties hakatonos un citos konkursos, iesaistīties pašpārvaldē, meklēt papildus iespējas. Tad arī tās durvis atveras plašāk vaļā.
Kādas LU FMOF iegūtās iemaņas un zināšanas tev šobrīd darbā noder?
Datu zinātne ir ļoti bāzēta matemātikā. Risinājumu ir daudz - principā jebkurš var paņemt kādu gatavu risinājumu, ieviest to un teikt, ka lieto mākslīgo intelektu. Tomēr ir jābūt kādam, kas zina un saprot, kas notiek zem pārsega. Tas vienmēr ir ļoti ar matemātiku saistīts un prasa labu izpratni par to, kā matemātika darbojas. Lai to saprastu, ir jāspēj lasīt matemātisku literatūra un domāt matemātiski, pielāgot zināšanas savām vajadzībām un izdarīt secinājumus. Tas ir galvenais, ko esmu ieguvusi no studijām LU FMOF - spēju strādāt ar matemātisku literatūru, saprast to un runāt terminos tā, lai saprastu arī citi, kas ir studējuši matemātiku. LU FMOF profesors Jānis Valeinis mums vienmēr teica, ka atšķirība starp praktiķi un matemātiķi-statistiķi ir tāda, ka praktiķis spiež pogu, bet matemātiķis-statistiķis zina, ko un kā tā poga dara. Tā es arī jūtos.
Īpaši tagad, kad palēnām notiek mākslīgā intelekta revolūcija, kā rezultātā tas tiek demokratizēts un kļūst visiem pieejamāks, es jūtos droši un pārliecināti, jo saprotu, kas tur notiek. Pat ja kādā brīdī nesaprotu, esmu droša, ka manā rīcībā ir visi instrumenti, lai es varētu izlasīt un izprast notiekošo. Izklausās varbūt ļoti abstrakti, bet, jau minēju, ka svarīgi aktīvi darboties un izzināt vairākas jomas, lai šo abstrakto domāšanu ieliktu praktiskākās lietās, tādējādi padarot vērtīgu darba devējam.
Ko tu profesionālajā ziņā gribētu uzlabot?
Tas man šobrīd ir aktuāls jautājums. Mana profesionālā darbība balstās matemātikā, programmēšanā un biznesa zināšanās. Katru no šim jomām es gribētu apgūt un izzināt vēl pilnīgāk, bet censties uzreiz apgūt visu būtu pārāk vispārīgi. Tā kā esmu salīdzinoši nesen mainījusi darbu, šobrīd vēl mēģinu līdz galam saprast, kur esmu nonākusi. No tā arī izrietēs mana turpmākā studiju izvēle.
Ārzemēs šobrīd ir pieejamas studiju programmas, kuras tā arī saucās - maģistrs datu zinātnēs. Tās apvieno visas trīs šīs jomas, bet šobrīd esmu droša, ka vēlos palikt Latvijā. Esmu dzirdējusi, ka arī Latvijā top jaunas interesantas studiju programmas, piemēram, medicīnas statistika. Lai arī ar medicīnu šobrīd neesmu saistīta, manuprāt, ir svarīgi, ka ir vērojama nozaru mijiedarbība. Ja jaunā programma būs kvalitatīva, iespējams mēģināšu to, bet šobrīd tās ir tikai idejas. Tikpat labi varbūt aiziešu studēt ekonomiku. Matemātikas izglītība paver ļoti daudz iespēju.
Kā ar karjeras izaugsmi? Vai jūti, ka ir kur kāpt?
Es tikko esmu pakāpusies lielu pakāpienu, tāpēc šobrīd vēl mēģinu aptvert notiekošo un ir grūti pateikt, kā tas attīstīsies tālāk. Accenture es strādāju ar projektdarbiem. Klients iepirka Accenture pakalpojumus un mūsu komanda strādāja pie dotā uzdevuma izpildes. Pēdējos divus gadus es strādāju ar apģērba ražotāju, kam uzņēmumā bija arī pašiem sava datu zinātnes komanda un mēs tai bijām kā papildspēki. Šādā modelī uzņēmums pērk mūsu pakalpojumus, kvalifikāciju un spriestspēju, bet lēmumus par tālāko attīstību un uzdevumiem pieņem pasūtītājs. Jaunajā darbā esmu nedaudz citā lomā. Arī šeit esmu daļa no jaunas komandas, bet pati nosaku savu dienas kārtību.
Ilgtermiņā savas karjeras attīstībā redzu divus iespējamos scenārijus - augt kā speciālistam, datu zinātniekam, attīstot matemātiskās un programmēšanas spējas, vai kļūt par sava līmeņa vadītāju, kas pieņem datu zinātnē balstītus stratēģiskus lēmumus, nosaka, kurā virzienā attīstīties un tamlīdzīgi.
Kādas priekšzināšanas un rakstura īpašības tev palīdzēja absolvēt studijas LU FMOF?
Šeit ir vietā pieminēt, ka studiju laikā biju arī paņēmusi akadēmisko gadu, pēc kura atgriezos un turpināju studijas. Ar to gribu atzīmēt, ka studijas nebija vieglas un pienāca brīdis, kad salūzu. Manā gadījumā gan tas vairāk bija saistīts ar privāto dzīvi, ne studiju procesu. Šobrīd atskatoties saprotu, ka pauze bija ļoti vērtīga. Atnākot atpakaļ manas sekmes ievērojami uzlabojās, es labāk sapratu, ko es vēlos.
Izturēt līdz galam ļoti palīdz sociālā dzīve, kas fizmatos ir īpaši aktīva. Reti kur tā ir. Ja tu pats esi atvērts un gatavs dot, tas nāk atpakaļ. Kursa biedri parasti daudz strādā kopā. Arī vecāko kursu studenti atbalsta jaunākos.
Ja jāmin kādas svarīgas rakstura īpašības, tad es teiktu, ka jābūt mērķtiecīgam, izturīgam un nevajag padoties pie pirmajām grūtībām. Jābūt gatavam iekļauties vidē, socializēties un tad arī studijas būs ievērojami vieglākas. Šīs studiju laikā nodibinātās draudzības noder arī vēlāk dzīvē.
Kāds ir tavs līdz šim lielākais profesionālais sasniegums?
Grūti pateikt! Varētu minēt pēdējo projektu, pie kura strādāju Accenture. Ar mūsu izstrādātajiem rezultātiem atradām veidus, kā novērst to, ka drēbes tiek nepareizi piegādātas vai saražotas un tāpēc nenonāk pie pircēja laikā. Tas ir darbs, ar kuru es lepojos. Ir interesanti redzēt, ka ar datu analīzi var darboties tik dažādās jomās un risināt problēmas, kuras man pašai personīgi rūp. Tas ir ļoti motivējoši. Es sev personīgi esmu uzstādījusi principu, ka es nestrādāšu ātrajos kredītos. Tā ir ļoti populāra iespēja fizmatiem un studentus jau otrajā, trešajā kursā šīs ātro kredītu kompānijas sāk izķert. Man neliekas, ka tas ir darbs, kas nes labumu pasaulei. Jūtu, ka ar savām zināšanām varu darīt to, kas sniedz arī personīgu gandarījumu.
Vai zini, kā klājas taviem kursa biedriem? Ar ko viņi nodarbojas?
Jā, kontakts ar kursa biedriem ir saglabājies. Daļa no viņiem strādā iepriekš minētajos ātro kredītu uzņēmumos vai citās finanšu iestādēs. Daudzi strādā apdrošināšanas kompānijās par risku novērtētājiem, aktuāriem. Zinu arī kursa biedreni, kas strādā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā, kāds strādā arī kredītinformācijas birojā. Tiem, kam patīk nedaudz klusāks darbs, ir iespēja strādāt par grāmatvedi. Iespējas ir daudz un ļoti dažādas.
Kāpēc jāstudē fizmatos?
Pirmais - tāpēc, ka visas durvis ir atvērtas! Optometristiem varbūt ir nedaudz citādāk - tur absolventi iegūst savu konkrētu kvalifikāciju un profesiju, bet es ticu, ka jebkura fizmatos iegūtā izglītība dod tādu prasmju kopumu, kuru var ļoti viegli papildināt ar citām zināšanām. Tas ir tas, ko es sagaidu no augstākās izglītības. Es nesagaidu, ka kāds man iedos veselu komplektu. Es zinu, ka man pašai ir jāizvēlas specialitāte, kurā es vēlos pilnveidoties. Tas ir tas, ko šī fakultāte man iedeva teicami!
Otrais - sociālā dzīve. Tas nav mazsvarīgi, jo, kā jau minēju, tīklošanās fizmatos ir milzīgs ieguvums. Protams, ka fizmati arī mainās, bet tas paziņu un draugu tīkls par sevi atgādina arī nākotnē, citam dodot iespēju atrast darbu, citam sarunāt praksi. Tas tīkls ir ļoti vērtīgs!
Interviju video ierakstā var noskatīties LU FMOF Youtube kanālā.
