Akadēmiskais centrs
Kādas ir tavas intereses pētniecībā?
Manas galvenās intereses ir nestrikto kopu teorijā. Šo tēmu man ieteica un tajā ieinteresēja profesors A. Šostaks. Tagad ir grūti pateikt, vai tas bija profesora zinātniskās harizmas un spējas interesanti izstāstīt sarežģītas lietas rezultāts, vai arī tiešām man interesantākā matemātikas apakšnozare. Visticamāk, pirmais. Nestrikto kopu teorija ļauj aprakstīt piederības pakāpi katram elementam, ne tikai nosakot vai tas pieder vai nepieder kopai. Piemēram, par cilvēku var teikt ne tikai vai viņš ir jauns vai nav jauns, bet arī ievadīt pakāpi, kādā konkrētais cilvēks ir jauns. Ja cilvēks tikai dzimis, tā piederības pakāpe būs 1 (piederības pakāpe jauno cilvēku kopai) un ar katru gadu tā pakāpe samazināsies. Var teikt, ka šī teorija ir vispārinājums klasiskajām matemātiskajām koncepcijām, un es to izmantoju savā pētnieciskajā darbā, it īpaši strādājot topoloģijā un kategoriju teorijā. Manuprāt, nestrikto kopu teorija ir ļoti pielietojama praktiskajā problēmu risināšanā un tiek izmantota lēmumu pieņemšanas algoritmos, attēlu apstrādē un citur. Pašlaik strādāju pie nestriktās ekvivalences balstītas pieejas klasterizācijas procesos. Es uzskatu, ka tagad ir nestrikto kopu teorijai būs otrā elpa, jo to var efektīvi pielietot MI uzdevumos.
Pastāsti par šobrīd aktuālo savā pētnieciskajā darbībā. Pie kā strādā tieši šobrīd?
Pašlaik es pilnībā iedziļinos nestriktās ekvivalences balstītās pieejas klasterizācijas procesos. Šis ir ļoti interesants temats, kas apvieno klasterizācijas teorijas aktualitāti ar iespēju izmantot zināšanas par nestriktām struktūrām un pielietot tīru matemātiku, lai aprakstītu un uzlabotu algoritmus šajā jomā. Turklāt daudz strādāju kopā ar studentiem, kuri izvēlas savas tēmas. Es esmu priecīga par to, ka mūsu grupā ir motivēti un ieinteresēti studenti, un jau ir sasniegti zinātniski rezultāti ar dažiem no viņiem.
Kad sāki strādāt pie šī brīža pētījuma?
Es iesāku strādāt pie klasterizācijas savā pēcdoktorantūras projektā, jo man bija nepieciešams analizēt klientu datus, un mašīnmācīšanās algoritmi ir galvenie instrumenti, lai to paveiktu.
Kā nonāci pie šādas tēmas?
Analizējot klientu uzvedību, kļūst skaidrs, ka viens no sagatavošanas posmiem ir klasterizācija. Man bija iespēja izveidot un piedāvāt savu klasterizācijas algoritmu, kas tika prezentēts starptautiskā konferencē. Pēc tam Ostravas kolēģe izrādīja interesi, un es devos uz Ostravu, lai piedalītos mobilitātes programmā, kur mēs mēnesi apspriedām klasterizācijas algoritma matemātisko būtību. Šajā laikā radās jauna ideja par pilnīgi jaunu algoritmu un pieeju.
Ko ceri izpētīt?
Es, kā zinātniece, neesmu ļoti ambicioza un pētu matemātiskas struktūras, kas mani ieinteresē. Dažreiz es, tikai ieraugot definīciju, kas mani iedvesmo, sāku izstrādāt veselu teoriju, vai arī tas var būt kāda zinātnieka raksts vai referāts. Tomēr pēdējā laikā mani galvenie centieni ir vērsti uz matemātiski pamatotu mašīnmācīšanās modeļu izpēti. Bieži vien zinātnieki maina algoritmus un, pamatojoties uz simulācijām, parāda, ka jaunais algoritms darbojas labāk. Mans galvenais izaicinājums ir tomēr matemātiski pierādīt vai pamatot, kāpēc šie algoritmi darbojas.
Kas, tavuprāt, ir izaicinošākais pētniecības procesā?
Tieši matemātikas nozarē Latvijā izaicinošākais ir atrast finansējumu gan zinātniekiem, gan studentiem, kuri nodarbojas ar zinātni.
Kur pēcāk praktiski varēs pielietot tava pētījuma rezultātus?
Cerams, ka jaunais klasterizācijas algoritms strādās ātrāk nekā eksistējošie.
Kad un kāpēc nolēmi studēt matemātiku?
Es nolēmu studēt matemātiku skolā. Mani ļoti interesēja matemātika visu mācību laiku. Es piedalījos gan Rīgas, gan valsts līmeņa olimpiādēs, gan atklātajās olimpiādēs, un tas bija visaizraujošākais studiju procesa posms. Es nāku no parastas Rīgas skolas, nevis ģimnāzijas, un pat līdz 10. klasei man nebija padziļinātas matemātikas kursa. 10. klasē mani ievēroja padziļinātas grupas skolotāja, un 11. un 12. klasē piedāvāja jau mācīties speciālā grupā. Es esmu ļoti pateicīga matemātikas skolotājai par interesantajām matemātikas stundām, par laiku, ko veltīja pēdējo divu skolas gadu laikā, gatavojoties olimpiādēm, un par personisko attieksmi. Mani vecāki centās piedāvāt citas izvēles, piemēram, programmēšanu vai ekonomiku, kur es varētu izmantot matemātisko domāšanu. Tomēr, pamēģinot programmēšanas kursus, es sapratu, ka matemātika ir pareizā izvēle man.
Kas, gadiem ejot, Tevi motivēja (-is) studijas turpināt?
Man nekad pat nav bijusi doma, ka es varētu neturpināt mācības, un pāreja uz katru jaunu līmeni man notika diezgan dabiski. Protams, galvenā motivācija bija mana interese par matemātikas uzdevumu risināšanu, iespējams, pat lielākoties sarežģītiem matemātikas uzdevumiem.
Kas bijis (ir) izaicinošākais studiju laikā?
Principā, man nekad nav bijušas problēmas mācību procesā, un, iespējams, pirmā šāda izaicinājuma sajūta bija saistīta ar komforta zonas pārvarēšanu, kad man piedāvāja doties uz Vāciju, izmantojot Erasmus programmu. Tagad es esmu pateicīga, ka man bija šāda iespēja doties uz Brēmenes Universitāti, kur es studēju vienu semestri matemātiku. Es vēlos teikt, ka tas noteikti bija labs impulss uzsākt savu zinātnisko karjeru.
Kāda šobrīd ir tava zinātnieka ikdiena?
Es nevaru teikt, ka katra diena ir līdzīga iepriekšējai. Jo divas dienas nedēļā es pasniedzu komplekso un matemātisko analīzi studentiem, piedaloties arī zinātniskajā seminārā. Turklāt es veicu arī administratīvo darbu Matemātikas nodaļā, un šī iemesla dēļ man paliek pietiekami, bet ne pārāk daudz laika zinātniskajai darbībai. Es arī cenšos ik nedēļu tikties ar studentiem, lai pārrunātu viņu zinātnisko progresu. Lai iegrimtu nopietnās pētniecībās, parasti es palieku mājās un vienkārši iegrimstu domu procesā.
Ko vēlies sasniegt zinātnē?
Es gribētu, lai mani rezultāti būtu noderīgi citiem. Kā arī lai mani studenti sasniegtu ievērojamus rezultātus zinātnē.
Ko profesionālajā ziņā gribētu uzlabot? Kā redzi savas karjeras attīstību?
Es gribētu izveidot fondu, piesaistīt privātas investīcijas, lai maksātu stipendijas studentiem, kuri vēlas nodarboties ar zinātni. Un, protams, turpināt pētījumus.
Vai plāno / vēlies iegūt vēl kādu papildus izglītību?
Man ļoti patīk mācīties un studiju laikā es sapņoju vēl iegūt bioloģijas izglītību, lai strādātu gēnu inženierijā. Tagad, kopā ar ģimeni, tas izskatās diezgan nereāli, bet varbūt ar laiku viss mainīsies.
Kas ir līdz šim lielākais Tavs profesionālais sasniegums?
Manu Latvijas un starptautisko kolēģu atzīšana, ievelēšana par asociēto profesori, studentu interese.
Kas ir radošākais tavā profesijā?
Radošākais ir pētījuma process un darbs ar studentiem.
Kas vēl bez fizikas/ matemātikas/redzes zinātnes Tevi aizrauj? Ar ko nodarbojies brīvajā laikā?
Ar vīru mums ir liela ģimene ar trim bērniem, un visu savu brīvo laiku mēs pavadām kopā. Kopā ar ģimeni mēs sazināmies ar saviem vecākiem, ceļojam, lasām grāmatas un vienkārši pastaigājamies dabā. Mans personīgais hobijs ir sēņošana, un no jūlija līdz oktobra beigām katru nedēļas nogali es nekādā gadījumā nepalaižu garām izdevību doties uz mežu. Dažreiz kopā ar vīru un bērniem, dažreiz ar savu māsu, bet citreiz es dodos viena. Šis laiks dabā man sagādā lielu prieku un baudu.
Nosauc kādu interesantu faktu par sevi?
Laika posmā pēc manas doktorantūras beigšanas un pirms mani pieņēma strādāt universitātē, es piedzimusi trīs bērnus un izveidojusi veiksmīgu biznesu.
Ja Tev būtu iespēja kaut ko pateikt visai pasaulei, ko Tu pavēstītu?
Es ieteiktu katram cilvēkam veltīt lielāku uzmanību un laiku savai ģimenei, savām otrajām pusēm, bērniem un it īpaši vecākiem, jo, iespējams, vecākiem bieži pietrūkst mūsu uzmanības.
Kas Tevi motivē no rītiem celties?
Rītos mani motivē nepieciešamība aizvest bērnus uz skolu, savukārt brīvdienās - pagatavot ģimenei pankūkas. Bet, nopietni runājot, ja runa ir par to, kas mani virza uz priekšu, tad, protams, tā ir mana ģimene un profesionālās intereses.
Nosauc piecas lietas, bez kurām nevari iedomāties savu ikdienu.
Mašīna, garšīgs ēdiens, dators, mīlestība, cilvēki.
Kas Tevi visvairāk pārsteidz?
Visvairāk mani pārsteidz daudzu cilvēku vēlme nevis radīt, bet iznīcināt, kā arī panākt savus mērķus, neradot neko jaunu, traucējot citiem veidot kaut ko vai pat iznīcinot citu cilvēku darbu.
