Jau trešo gadu talantīgākajam Latvijas Universitātes (LU) Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (FMOF) bakalaura studiju programmas “Fizika” absolventam tiek piešķirta Kaspara Ērgļa piemiņas stipendija. Sadarbībā ar LU fondu to šogad saņēmusi dabaszinātņu bakalaura grāda fizikā ieguvēja Agnese Spustaka.

Pēc LU FMOF iniciatīvas piemiņas stipendija tika izveidota 2018. gadā, tā godinot izcilo pētnieku, FMOF absolventu, fizikas doktoru Kasparu Ērgli (1976-2018). Ar LU fonda administratīvu atbalstu stipendijas fondu pilnībā nodrošina Kaspara Ērgļa kolēģu, draugu, radinieku un domubiedru ziedojumi. Vienreizēja stipendija 300 EUR apmērā tiks piešķirta ik gadu, vismaz 10 gadus pēc kārtas, vienam LU FMOF bakalaura programmas “Fizika” absolventam par izcilākā eksperimentālā noslēguma darba izstrādi.

Agnese Spustaka fizikas studijas LU FMOF uzsāka 2018. gadā. Paralēli studijām aktīvi darbojusies Jauno fiziķu skolā (JFS) un uzsākusi darba gaitas LU Cietvielu fizikas institūtā (CFI). Piedāvājam iepazīt tuvāk jauno pētnieci un stipendijas ieguvēju.

Kā nolēmi studēt fizmatos? Vai turpināsi studijas maģistrantūrā?

Pēc vidusskolas absolvēšanas skaidri zināju, ka vēlos studēt kaut ko eksaktu. Jau vidusskolā apmeklēju JFS nodarbības un mani iedvesmoja studenti, ko satiku nodarbībās – vienmēr ļoti atvērti un jauki. Sapratu, ka tā ir vide, kurā gribu mācīties un iepazīties ar universitātes ikdienu. Arī tagad, pēc bakalaura programmas absolvēšanas, redzu, ka fizmatos ir gan lieliski pasniedzēji un personāls, gan interesanti un draudzīgi studiju biedri, tāpēc tālāko izglītošanos turpināšu, studējot maģistrantūrā.

Ko tev nozīmē šīs stipendijas iegūšana?

Stipendijas iegūšana vien apliecina, ka esmu izvēlējusies pareizo ceļu un zinātne varētu būt vieta, kur attīstīties. Priecājos, ka fakultātes mācībspēki novērtējuši darbu un laiku noslēguma, ko ieguldīju noslēguma darba izstrādē, piešķirot šo stipendiju tieši man.   

Kas ir tavs lielākais talants un nozīmīgākie sasniegumi līdz šim?

Es teiktu, ka tāda talanta nav. Arī, ja ir, piekrītu uzskatam, ka ieguldītais darbs atsver talantu, tāpēc vienmēr cenšos strādāt un izdarīt maksimāli, cik vien varu, un drusku vairāk. 

Par sasniegumiem - ceru, ka tas, kas izdarīts līdz šim, ir nieks un viss vēl priekšā. Tomēr lepojos ar to, ka no 2018. līdz 2021. gadam biju Vītolu fonda stipendiāte, kas bija iedvesmojošs stimuls turpināt attīstīties. Šogad pavasarī, savukārt, saņēmu titulu Gada fizmats 2021, kā arī, protams, Kaspara Ērgļa piemiņas stipendijas saņemšanu uzskatu par vienu no lielākajiem saviem līdzšinējiem sasniegumiem.

Kādas ir tavas pētnieciskās intereses?

Šobrīd strādāju laboratorijā, kas pēta optiskos materiālus – LU CFI Optisko materiālu laboratorijā. Tieši es pētu dažādu materiālu luminiscenci, lai padarītu šos materiālus ikvienam sabiedrības loceklim lietderīgus ikdienā, kā arī izpētītu to fundamentālās īpašības.

Par kādu tēmu izstrādāji savu bakalaura darbu?

Bakalaura darbu izstrādāju LU CFI, tajā  pētīju cinka oksīda luminiscentās īpašības un salīdzināju dažādus parauga veidus – ZnO keramikas, monokristālus, un pulverveida paraugus.

Cinka oksīds ir plaši pētīts pusvadītājs ar lielu aizliegtās zonas platumu un lielu brīvo eksitonu saites enerģiju, tādējādi cinka eksitonu luminiscenci var novērot ne tikai zemās temperatūras, bet arī istabas temperatūrā. Savukārt ātrā eksitonu luminiscences dzišana nodrošina cinka oksīda potenciālu pielietojumu ātrdarbīgiem scintilatoriem.
Bakalaura darbā salīdzināju dažādu cinka oksīda paraugu luminiscentās īpašības. Reģistrēju luminiscences spektrus istabas temperatūrā, kā arī to atkarību no temperatūras un pētīju dzišanas kinētikas. Apkopojot eksperimentālos rezultātus, novērtēju, kuri no pētītajiem materiāliem ir perspektīvākie scintilatoru izgatavošanai, raksturojot esošo materiālu priekšrocībās un trūkums.

Bakalaura darba izstrādē man palīdzēja vairāki kolēģi no LU CFI Optisko materiālu laboratorijas. Jāizceļ darba vadītājas Dr.phys. Virgīnijas Vītolas un Dr.habil.phys. Donāta Millera ieguldījumu. Paldies par vērtīgajiem padomiem!


Vērtēšana un stipendijas piešķiršana

2020./2021. akadēmiskajā gadā bakalaura grādu fizikā ieguvuši 14 studenti. Labāko bakalaura darbu eksperimentālās fizikas jomā komisija noskaidrojusi, izvērtējot vairākus faktorus – gan veiktā eksperimenta sarežģītību un eksperimentāli iegūto rezultātu precizitāti un vērtīgumu, gan ieguldīto darbu eksperimenta izstrādē, novērtējot eksperimentālo kļūdu, kā arī to, vai ir skaidri aprakstīta eksperimentālo rezultātu iegūšanas metodika un paši rezultāti.

Stipendijas žūrijas komisijas sastāvā šajā akadēmiskajā gadā bija viesdocents, Dr.sc.ing. Andris Guļāns, asociētais profesors, Dr.chem. Ģirts Barinovs, docents, Dr.phys. Jurģis Grūbe, docents, Dr.phys. Juris Prikulis, LU Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks, Dr.phys. Dmitrijs Bočarovs, LU Atomfizikas un spektroskopijas institūta vadošais pētnieks, Dr. phys. Jānis Alnis.


Pirmo Kaspara Ērgļa piemiņas stipendiju saņēma LU Fizikas institūta zinātniskā asistente, šī gada fizikas maģistrantūras absolvente Antra Gaile, bet 2020. gadā stipendiju saņēma LU FMOF Lāzeru centra zinātniskā asistente, fizikas maģistrantūras 2. kursa studente Dace Osīte.


Par Latvijas Universitātes fondu

Jau kopš 2004. gada Latvijas Universitātes fonds nodrošina iespēju mecenātiem un sadarbības partneriem atbalstīt gan LU, gan citas vadošās Latvijas augstskolas, tā investējot Latvijas nākotnē. LU fonda prioritātes ir atbalstīt izcilākos studentus un pētniekus, veicināt modernas mācību vides izveidi, kā arī universitātes ēku būvi un rekonstrukciju.

Par Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti

Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte ir Latvijas Universitātes akadēmiska pamatstruktūrvienība, kas izveidota akadēmiskās darbības organizēšanai fizikas un astronomijas un matemātikas zinātnes nozarēs.

Dalīties