Akadēmiskais centrs
Jau otro gadu pēc kārtas talantīgākajam Latvijas Universitātes (LU) Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (FMOF) pamatstudiju absolventam ir piešķirta Kaspara Ērgļa piemiņas stipendija. Sadarbībā ar LU fondu to šogad saņēmusi dabaszinātņu bakalaura grāda fizikā ieguvēja Dace Osīte.
Pēc LU FMOF iniciatīvas piemiņas stipendija tika izveidota 2018. gadā, tā godinot izcilo pētnieku, FMOF absolventu, fizikas doktoru Kasparu Ērgli (1976-2018). Ar LU fonda administratīvu atbalstu stipendijas fondu pilnībā nodrošina K. Ērgļa kolēģu, draugu, radinieku un domubiedru ziedojumi. Vienreizēja stipendija 300 EUR apmērā tiks piešķirta ik gadu, vismaz 10 gadus pēc kārtas, vienam LU Fizikas bakalaura programmas absolventam par izcilākā eksperimentālā noslēguma darba izstrādi.
Stipendiāti raksturo zinātkāre, rūpīgums un aizrautība pētnieciskajā darbībā. Paralēli studijām aktīvi darbojusies LU FMOF Studentu pašpārvaldē, tostarp bijusi Akadēmiskā virziena vadītāja, kā arī pārstāve Fizikas nodaļas valdē. Iepazīsim tuvāk jauno pētnieci un stipendijas ieguvēju – Daci Osīti!
Kā nolēmi studēt fizmatos? Turpināsi maģistra studijas?
Jau kopš bērnības vienmēr ir gribējies visu izzināt, saprast un mēģināt izskaidrot. Un pieaugot, šī vēlme īsti nekur nepazuda. Tāpēc izdomāju, ka vēlos studēt un vēlāk arī strādāt zinātnē. Turklāt sapratu, ka no visām zinātnes nozarēm fizika likās vissaistošākā, jo tā cenšas rast atbildes uz daudziem man interesējošiem jautājumiem, kā arī uz tiem, kurus pat nezināju, ka vēlos uzdot.
Noteikti turpināšu studēt fizmatos arī maģistrantūrā, jo šo trīs gadu laikā esmu sapratusi, ka fizika tiešām ir mans virziens, kā arī, ka man ir paveicies studēt lieliskā fakultātē ar ļoti zinošiem pasniedzējiem, un ikdienu pavadīt draudzīgu, zinātkāru un vienkārši superforšu kursabiedru lokā.
Ko tev nozīmē šīs stipendijas iegūšana?
Bakalaura darba izstrādē tika ieguldīts ļoti daudz laika un enerģijas. Mani tiešām ļoti interesēja pētītā tēma, vēlējos izprast, kas aiz tā visa slēpjas. Tas sākumā nebija vienkārši, un joprojām ir daudz neskaidrību un papildus jautājumu, jo kā jau jebkurā nozarē – jo vairāk tu iedziļinies kādā tēmā, jo vairāk tu saproti, cik daudz vēl nezini. Arī pierast pie laboratorijas un eksperimenta izstrādes un veikšanas bija liels piedzīvojums, ar vairākām kļūdām un neveiksmēm, bet arī ar daudziem prieka pilniem brīžiem, piemēram, kad, pēc ilgas lāzera stara regulēšanas, tas beidzot krita tieši tādā leņķī, kā vajag.Tāpēc ļoti novērtēju šīs stipendijas iegūšanu. Tā vēlreiz apliecina, ka pieliktās pūles nav bijušas veltas, un sniedz papildus motivāciju turpināt darboties zinātnē.
Dace Osīte LU Lāzeru centrā pie eksperimentālās iekārtas kopā ar kolēģi Valteru Libertu Muzikantu un bakalaura darba vadītāju Dr.phys. Artūru Mozeru.
Pastāsti par savu pētniecisko darbību!
Jau kādu laiku kvantu fizika liekas sirdij vistuvākais virziens, jo tā sniedz plašāku ieskatu uz to, kā tad patiesībā šī pasaule strādā. Lai gan viss redzamais beigu beigās ir nekas cits kā dažādu daļiņu un tukšumu sakopojums, tomēr kaut kādā veidā tas ir radījis ļoti neparastu un apbrīnojami daudzveidīgu pasauli. Kvantu fizika ir tas, pie kā bieži nonāk, ja tu paskaties uz jebko šajā Visumā un pajautā, kāpēc tas tā strādā un tad bezgalīgi turpinot jautāt “Bet kāpēc?”. Tāpēc šis ir tas virziens, kuru vēlos vairāk saprast un kura pētīšanā vēlos piedalīties.
Par kādu tēmu izstrādāji savu bakalaura darbu?
Bakalaura darbu izstrādāju LU Lāzeru centrā fizikas doktora Artūra Mozera vadībā. Pētīju kvantu stāvokli raksturojoša parametra – leņķiskā momenta – izkārtošanas pāreju šķērsorientācijā (IPO). Tas ir efekts, kas rodas, atomus (šajā gadījumā rubīdiju) pakļaujot optiskā un magnētiskā lauka ietekmei. Efekts tika pētīts, uzstādot atbilstošu eksperimentālo iekārtu un novērojot ierosināto pāreju radītos fluorescences signālus atkarībā no magnētiskā lauka. Pētot radušos signālus, varēja izdarīt secinājumus par to uzvedību atkarībā no ārējiem laukiem, kā arī padziļinātāki skaidrot to rašanās cēloņus.
IPO var būt vairāki pielietojumi, piemēram, šo efektu var izmantot ļoti, ļoti precīza magnētiskā lauka mērīšanai. Kā arī citos lielos pētījumos, piemēram, permanentā elektriskā dipola noteikšanā IPO var rasties kā maskējošs efekts un traucēt signāla detektēšanā, tāpēc svarīgi izprast šī efekta īpatnības.
Laiks pateicībām!
Vēlējos pateikties LU Lāzeru centra zinošajiem un prasmīgajiem darbiniekiem par uzņemšanu savā komandā, par neskaidro jautājumu skaidrošanu un gatavību vienmēr palīdzēt.
Gribu pieminēt arī FMOF Studentu pašpārvaldi, kurā pēdējā laikā vairs nesanāca tik aktīvi piedalīties, tomēr ļoti novērtēju dažādās prasmes un iemaņas, ko ieguvu, tur veicot dažādu amatu pienākumus, kā arī prieks par pozitīvajām atmiņām, kas paliks no lieliski pavadītā laika kopā ar superīgiem cilvēkiem. Bija patiess prieks par iespēju apvienot studijas, darbu zinātnē un dalību studentu pašpārvaldē.
Un protams liels paldies par stipendijas piešķiršanu! Tiešām ļoti novērtēju un priecājos!
LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes Studentu pašpārvaldes valde 2019. gadā. Dace Osīte vadīja Akadēmisko virzienu. Foto: Artis Meļko.
Vērtēšana un stipendijas piešķiršana
2019./2020. akadēmiskajā gadā bakalaura grādu fizikā ieguvuši 11 studenti. Labāko bakalaura darbu eksperimentālās fizikas jomā komisija noskaidrojusi, izvērtējot vairākus faktorus – gan veiktā eksperimenta sarežģītību un eksperimentāli iegūto rezultātu precizitāti un vērtīgumu, gan ieguldīto darbu eksperimenta izstrādē, novērtējot eksperimentālo kļūdu, kā arī to, vai ir skaidri aprakstīta eksperimentālo rezultātu iegūšanas metodika un paši rezultāti.
Komisijas loceklis Dr. phys. Jānis Cīmurs izklāsta, kāpēc tieši BSc.phys. Dace Osīte ir saņēmusi fizikas doktora Kaspara Ērgļa piemiņas stipendiju. „Dace starp pārējiem bakalaura grāda pretendentiem izcēlās ar darba izstrādes laikā ieguldītā darba apjomu. Dace pētniecisko darbu bija uzsākusi vēl pirms Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte bija pārcēlusies uz Zinātņu māju, kā rezultātā viņai nācās veikt eksperimentālās iekārtas iestatīšanu arī jaunajā vietā,” skaidro J. Cīmurs.
Komisijas loceklis turpina izvērtēt stipendijas ieguvējas ieguldījumu pētījuma izstrādē: “Pēc tam tika iegūti augstvērtīgi rezultāti, kas prezentēti divās starptautiskās konferencēs un apstiprināti arī trešajā konferencē, kas tika atcelta pandēmijas ierobežojumu dēļ. Mērījumu rezultāti labi atbilst teorijai, kas norāda, ka eksperiments ir veikts gana precīzi un ņemti vērā visi teorijas ierobežojumi. Daces bakalaura darbs bija viegli lasāms un ietvēra nepieciešamo informāciju, lai izskaidrotu eksperimentālos rezultātus.”
Par Latvijas Universitātes fondu
Jau kopš 2004. gada Latvijas Universitātes fonds nodrošina iespēju mecenātiem un sadarbības partneriem atbalstīt gan LU, gan citas vadošās Latvijas augstskolas, tā investējot Latvijas nākotnē. LU fonda prioritātes ir atbalstīt izcilākos studentus un pētniekus, veicināt modernas mācību vides izveidi, kā arī universitātes ēku būvi un rekonstrukciju.
Par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti
Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte ir viena no senākajām LU akadēmiskajām pamatstruktūrvienībām. Tā ir izveidota akadēmiskās darbības organizēšanai fizikas un matemātikas jomā, kā arī medicīniskās fizikas apakšnozarē.
