Ar 3. posma norisi tiešsaistē noslēgusies Fizikas valsts 70. olimpiāde, kurā četrās klašu grupās uzdevumu risināšanā sacentās 112 skolēni no visas Latvijas. Olimpiādi, kā ierasts, organizēja Latvijas Universitātes (LU) Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte (FMOF) sadarbībā ar Valsts izglītības un satura centru (VISC).

Sakarā ar marta vidū izsludināto ārkārtējo situāciju valstī, Fizikas valsts 70. olimpiādes organizatoriem nācās būt radošiem un rast risinājumu neierastai 3. posma norises īstenošanai, šī gada olimpiādes laureātus noskaidrojot attālināti. 31. martā plkst. 10.00 olimpiādes uzdevumu risināšanai tiešsaistē pieslēdzās 112 talantīgi jaunieši no visas Latvijas. Šogad 9., 10., 11. un 12. klašu skolēni ar vienaudžiem sacentās, atrodoties savā mājā pie personīgā datora. Teorētisko uzdevumu risinājumam tika dotas trīs stundas. Dalībnieku sastāvu 3. un noslēdzošajā olimpiādes posmā noteica to uzrādītie rezultāti pirmajos divos Fizikas valsts 70. olimpiādes posmos.

Jautāts par olimpiādes norisi tiešsaistē un to, vai nenācās saskarties ar kādam tehniskām problēmām, viens no olimpiādes galvenajiem organizatoriem, LU FMOF profesors Vjačeslavs Kaščejevs stāsta, ka olimpiādes fināla norise tiešsaistē bijusi jauna pieredze gan skolēniem, gan organizatoriem: “Uzdevumu komplekts ārkārtas situācijas izsludināšanas brīdi jau bija sastādīts, tāpēc īsā laikā to nācās pielāgot tiešsaistes formai. Tas deva iespēju izmēģināt jaunus jautājumu veidus un paņēmienus, kā skolēnam komunicēt savus spriedumus, piemēram, skaitliskas atbildes papildinot ar risinājuma gaitas skaidrojums.”

Organizatori atzīst, ka īsais pārplānošanai dotais laiks bijis nepietiekams, lai pagūtu tiešsaistes formai pielāgot eksperimentālās daļas uzdevumu, radot tādu, kuru katram skolēnam būtu iespēja veikt mājas apstākļos ar sadzīvē pieejamajiem priekšmetiem. Šī gada olimpiādes finālā skolēni sacentās tikai teorētisko uzdevumu risināšanā.

Kaščejevs arī atspēko satraukumu par iespējamu negodprātīgu skolēnu rīcību olimpiādes laikā, sakot, ka nekas neliecina par to, ka skolēni varētu būt pārkāpuši noteikumus: “Neviens nav atrisinājis visu vai pēkšņi guvis lielu izrāvienu. Skaidrs, ka pastāv bažas, vai skolēni nav izmantojuši saziņas iespējas, bet mēs zinām, ka galvenā skolēnu motivācija piedalīties olimpiādēs ir izaicināt sevi un paplašinās savas varēšana robežas. Šis gars ir uzvarējis īpašo apstākļu radītos ierobežojumus.”

REZULTĀTI

9. klase: 

  1. vieta - Arvīds Gills (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija) un Margus Smotrovs (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija)
  2. vieta - Raivis Atteka (Valmieras Valsts ģimnāzija), Olita Anastasija Zadorožnaja (Rīgas Klasiskā ģimnāzija), Ivars Krauklis (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija) un Jēkabs Gritāns (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija)
  3. vieta - Melita Freiberga (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija)
  4. Atzinība - Simona Kaščejeva (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija)

10. klase

  1. vieta - Maksims Libensons (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija) un Rūdolfs Brahmanis (Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija)
  2. vieta - Matīss Čakšs (Bauskas Valsts ģimnāzija) un Kims Georgs Pavlovs (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija)
  3. vieta - Milāna Komisarova (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija), Edvards Miezītis (Liepājas Valsts 1.ģimnāzija) un Mihails Abramovs (Rīgas Purvciema vidusskola)
  4. Atzinība – Artis Vijups (Salaspils novada pašvaldības iestāde "Salaspils 1. vidusskola) un Roberts Darkevics (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija)

11. klase

  1. vieta – Viesturs Spūlis, Ilmārs Štolcers un Rolands Lopatko (visi Rīgas Valsts 1. ģimnāzija)
  2. vieta – Džonatans Miks Melgalvis (RTU Inženierzinātņu vidusskola) un Edgars Rūdolfs Vītiņš (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija)
  3. vieta – Arnis Priedītis (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija) un Romans Ļvovs (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija)
  4. Atzinība - Edvards Gaters, Ričards Agapovs un Georgs Spručs (visi Rīgas Valsts 1. ģimnāzija)

12. klase

  1. vieta - Ričards Kristers Knipšis un Jānis Pudāns (abi Rīgas Valsts 1. ģimnāzija)
  2. vieta - Daniels Gorovojs (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija)  un Mihails Štolcs, Artūrs Kovrigo, Rūdolfs Pikšens, Matīss Kristiāns Dambergs (visi RTU Inženierzinātņu vidusskola)
  3. vieta - netika piešķirta
  4. Atzinība - Kārlis Šusters (RTU Inženierzinātņu vidusskola)

Komisija atzīst, ka rezultātos šogad lielu pārsteigumu nav. “Tradicionāli grūtāk gājis 10. klases skolēniem, jo bieži vien tieši valsts olimpiādē viņi pirmo reizi saskaras ar uzdevumiem, kuru risināšanā nestrādā standarta risināšanas shēma,” stāsta Kaščejevs, papildinot, ka acīmredzams ieguvumu no tiešsaistes formas ir apelācijas iespēja: “Dažās uzdevumu niansēs skolēni bija vērtīgāk par autoriem, un palīdzēja mums nepalaist garām godam nopelnītus punktus.”

Ar pilnu olimpiādes rezultātu tabulu var iepazīties šeit.

Pašus labākos teorētiķus izcēla LU FMOF Fizikas nodaļa, katrā klašu grupā apbalvojot vienu dalībnieku ar vislielāko iegūto punktu skaitu. Balvas saņēma Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas 9. klases skolnieks Arvīds Gills, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 10. klases skolnieks Maksims Libensons, 11. klases skolnieks Viesturs Spūlis un 12. klases skolnieks Ričards Kristers Knipšis.

“Spiediens domāt radoši ir bagātinājis attālināti organizēto olimpiāžu iespējas, un nākamā olimpiāde no tā noteikti iegūs, neatkarīgi no formas. Gūto pieredzi jau liekam lietā:  satura komanda Dr. Jāņa Cīmura vadībā jau strādā, lai arī reģionālās sacensības Nordic-Baltic Open šogad varētu notikt attālināti,” stāsta Kaščejevs.

Olimpiādes uzdevumi un to risinājumi pieejami šeit.

Par Fizikas valsts olimpiādi

Olimpiādes mērķis ir veicināt skolēnu interesi par fiziku un sekmēt padziļinātu fizikas apguvi, attīstot gan pētnieciskā, gan eksperimentālā darba prasmes. Fizikas valsts olimpiāde ir iespēja izzināt jaunos talantus fizikā un atlasīt Latvijas valsts vienības kandidātus dalībai starptautiskajās sacensībās, kā arī rosināt skolēnu mērķtiecīgu profesijas izvēli. Olimpiāde norisinās 3. posmos, no kuriem pirmajā skolēni sacenšas savas skolas konkurencē, otrajā novada, pilsētas vai novada apvienības konkurencē, bet trešajā – valsts mērogā.

Olimpiādi organizē un vada LU FMOF komanda, kuras sastāvā bija Ģirts Barinovs, Andris Guļāns, Jānis Cīmurs, Vjačeslavs Kaščejevs, Aleksandrs Sorokins, Inese Dudareva, un VISC.

Olimpiādes uzdevumu izstrādē un eksperimentēšanā piedalījās arī LU FMOF Fizikas nodaļa mācībspēki un pētnieki Ilva Cinīte, Dmitrijs Bočarovs, Kirils Surovovs, Andrejs Sabanskis, Valts Krūmiņš un Andrejs Timuhins, studenti Elīna Neilande, Kristiāns Kacars un Kristiāns Križmanis, kā arī pētnieki un starptautisko olimpiāžu dalībnieki, kas šobrīd studē ārzemēs, Rūdolfs Treilis, Jānis Timošenko, Dmitrijs Docenko, Matīss Plāte.

Par Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti

Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte ir Latvijas Universitātes akadēmiska pamatstruktūrvienība, kas izveidota akadēmiskās darbības organizēšanai sekojošās zinātņu nozarēs: fizikas un matemātikas nozarē, tajā skaitā, medicīniskās fizikas apakšnozarē.

Dalīties