Akadēmiskais centrs2024. gada 22. martā plkst. 15.00 Latvijas Universitātes (LU) Fizikas un astronomijas zinātnes nozares specializētās promocijas padomes atklātā sēdē klātienē LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (Jelgavas iela 3) 105. telpā, kā arī attālināti, ARTIS ABERFELDS aizstāvēs promocijas darbu zinātnes doktora grāda (Ph.D.) iegūšanai dabaszinātnēs.
Tēma: “6.7 GHz metanola māzeru pētījumi: novērojumu metodes, monitorings un avotu morfoloģija”.
Darba zinātniskais vadītājs: Dr. phys. Ivars Šmelds.
Anotācija:
Masīvās zvaigznes būtiski ietekmē sev apkārtējo vidi. Tās spēj jonizēt starpzvaigžņu gāzi, veidojot HII zonas, un savas evolūcijas noslēgumā eksplodējot kā supernovas, bagātina to ar virkni smagiem elementiem. Kā arī to lielā starjauda nosaka galaktiku izskatu veidojot spirālzarus. Par spīti to lielajai nozīmei, masīvu zvaigžņu veidošanas joprojām ir problemātiska tēma. Masas audzēšana, pārsniedzot Edingtona robežu, joprojām ir aktuāls pētījumu virziens. Lielais attālums, absorbcija no gāzes un putekļiem ir būtisks šķērslis to novērošanai, evolūcijas agrīnākajās stadijās. Šeit būtisku lomu sāk spēlēt otrās klases metanola māzeri, īpaši 6.7 GHz, kuri Visumā ir novērojami tikai masīvu zvaigžņu veidošanās rajonos. Izmantojot ļoti garas bāzeslīnijas interferometrus (VLBI), tika noteikts, ka vairums metanola māzeru atrodas vidē, kas plūst uz disku un seko tā rotācijai. Autors savā darbā ir veicis 42 šādu avotu monitoringu un trīs avotus pētījis padziļināti, iegūstot un analizējot to radio attēlus. Promocijas darba ietvaros restaurētie Irbenes radioteleskopi, tika pielāgoti kosmisko māzeru novērojumiem. Tika ieviesta četru soļu frekvences nobīdes metode, un izstrādāts datorprogrammu kopums datu reducēšanai. Autors apkopoja metanola māzeru monitoringa rezultātus piecos gados iegūstot 42 avotu mainīguma laika rindas. Ir konstatēti visi būtiskākie mainīguma veidi (periodisks, uzliesmojošs, vienmērīgi pieaugošs vai dilstošs) ar ļoti dažādām relatīvajām plūsmas izmaiņu amplitūdām (no nemainīgas plūsmas līdz 300 reižu liela pieauguma). Dažiem avotiem novērojumu laikā būtiski mainījās spožuma izmaiņu tendences. Kā arī 3 avotiem konstatējam, iespējams pirmoreiz, periodiskas plūsmas svārstības. Darba ietvaros, autors pieteica un guva iespēju novērot trīs avotus ar EVN, iegūstot to loka milisekundes izšķirtspējas attēlus. Divi avoti ar šādu izšķirtspēju tika novēroti pirmoreiz. Iegūtie attēli atklāj ilgi pastāvošus māzeru mezglus, kas kontekstā ar iegūtajām laika sērijām, norāda uz atbalstu hipotēzei par mainīguma saistību ar izmaiņām pumpējošā starojuma intensitātē. Pašu mezglu evolūcija norāda uz dinamiskiem procesiem vidē. G78.122+3.633 pamanījām atšķirības morfoloģijā un mainīgumā, starp mezglu grupām, kas piesaistītas diskam vai diska un aizplūstošās gāzes plūsmas mijiedarbības zonai.
Recenzenti:
Dr. phys. Ilgmārs Eglītis (Latvijas Universitāte),
Dr. Kazi Rygl (Nacionālā astrofizikas institūta Boloņas radioastronomijas institūts, Itālija),
Dr. Alberto Sanna (Nacionālā astrofizikas institūta Kaljāri astronomijas observatorija, Itālija)
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Bibliotēkā, Raiņa bulvārī 19. Ja ir vēlme pievienoties attālināti, tas iespējams šeit: https://bbb.lu.lv/b/sin-3nq-qo5-xt3