Akadēmiskais centrs
Piektdien, 30. aprīlī, Zinātnieku nakts 2021 ietvaros Latvijas Universitātes (LU) Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (FMOF) virtuālajā izstādē attālināti notika Latvijas 46. atklātās fizikas olimpiādes laureātu apbalvošana.
Šogad Latvijas 46. atklātā fizikas olimpiāde norisinājās tiešsaistē svētdien, 21. februārī. Tajā piedalījās vairāk kā 200 skolēni no visas Latvijas. Tiešsaistes formāts nebija vienīgais šī gada olimpiādes organizācijas jauninājums. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, skolēniem tika piedāvāti divi uzdevumu komplekti – 9.-10.klasēm un 11.-12. klasēm. Katrā komplektā tikai iekļauti desmit uzdevumi – deviņi rēķināmie jeb teorijas uzdevumi dažādās fizikas tēmās un viens video demonstrējuma skaidrojums. Skolēni varēja izvēlēties no deviņiem teorijas uzdevumiem piecus. Iesniegto darbu vērtēšanā tika iesaistīti 6 eksperti un 38 skolotāji.
Olimpiādei noslēdzoties, dalībnieki aizpildīja aptauju, kurā vairums norādīja, ka šī gada uzdevumi bija izaicinoši un interesanti, kā arī atzinīgi novērtēja iespēju izvēlēties, kurus uzdevumus risināt. Olimpiādes organizatori priecājas, ka uz aptaujas jautājumu “Kā Tu vērtē savu pieredzi pēc olimpiādes?” populārākā atbilde izrādījusies: “Izskatās, ka vajadzētu patrenēties fizikas uzdevumu risināšanā un palasīt šo to no teorijas”.
Pozitīvas bijušas arī pašu laureātu atziņas pēc dalības olimpiādē. Uzvarētāja 9. klases grupā Ramona Poreitere atzīst, ka olimpiādē piedalās, jo viņai patīk fizika ar tās "sakārtotību un loģiskumu": “Man patīk ieraudzīt, cik dabaszinību un tehnoloģiju cikla priekšmeti ir savstarpēji saistīti. Olimpiādes ar izaicinošiem uzdevumiem vienmēr dod iespēju atklāt ko jaunu!” stāsta laureāte. Ramona arī saka paldies savai fizikas skolotājai Atai Krūmiņai par prasmi pasniegt fiziku ar “plašāku skatu”.
Daniils Kargins, 10. klases grupas uzvarētājs, uzsver, ka nav obligāti jāmīl fizika, lai veiksmīgi startētu olimpiādēs: “Dažreiz vienkārši jāpiespiež sevi strādāt un jāmācas rēķināt uzdevumus.” Daniils ir pārliecināts, ka, ja ir vēlme gūt panākumus kādā jomā, nevajag tērēt laiku šaubām, bet ņemt grāmatu, konsultēties ar skolotāju un mācīties, lai to sasniegtu.
12. klases grupas čempions Rolands Lopatko par savu panākumu atslēgu uzskata to, ka redz fiziku kā radošo priekšmetu. Rolands stāsta: “Olimpiādēs man patīk tas, ka katrs uzdevums ir neparedzams un unikāls. Tieši atklāto olimpiādi raksturo netradicionālie uzdevumi, kas pieprasa skatīt plašāku bildi un ieraudzīt radošumu fizikā.”
Ar pilnu olimpiādes rezultātu tabulu, dalībnieku sarakstu, olimpiādes uzdevumiem un to risinājumiem var iepazīties šeit.
Visi olimpiādes laureāti saņēma diplomus un balvas no atbalstītājiem - AS Latvenergo, SIA Groglass , LU Cietvielu Fizikas institūta, LU FMOF Skaitliskās modelēšanas institūta un LU FMOF Fizikas nodaļas. Balvas laureāti saņems attālināti – tās tiks nogādātas uz skolām vai piegādātas dzīvesvietā.
Pasākuma ceremonijas ieraksts ir skatāms LU FMOF YouTube kanālā.
Par Latvijas atklāto fizikas olimpiādi
Latvijas atklātās fizikas olimpiādes mērķis ir rosināt dalībnieku interesi par fiziku, veicināt dalībnieku fizikas zināšanu, kā arī pētniecisko un eksperimentālo prasmju padziļināto apguvi un popularizēt iespējas studēt ar fiziku saistītajās studiju programmās. Latvijas atklātajā fizikas olimpiādē piedalīties var jebkurš skolēns, kas apgūst fizikas kursu pamatizglītības vai vidējās izglītības programmas ietvaros, neatkarīgi no sekmēm fizikā un dalības citās mācību konkursos un olimpiādēs. Uzdevumu risināšanai dalībniekus iedala 9., 10., 11., 12. klašu grupās, katrai klašu grupai nodrošinot apgūtajam atbilstošu uzdevumu komplektu. Olimpiādē var piedalīties arī jaunāku klašu skolēni. Vairāk
Olimpiādi organizēja LU FMOF Fizikas nodaļa – docente Inese Dudareva, zinātniskā asistente Ludmila Belogrudova. Olimpiādes vadītāja pienākumus pildīja LU Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks Dmitrijs Bočarovs.
Par Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti
Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte ir Latvijas Universitātes akadēmiska pamatstruktūrvienība, kas izveidota akadēmiskās darbības organizēšanai fizikas un astronomijas un matemātikas zinātņu nozarēs.
