Juris Miķelsons 2021. gada janvārī. Attēls no LU Gada balvas pasniegšanas ceremonijai KID sagatavota video.

Juris Miķelsons ir Latvijas Universitātes (LU) Elektrodinamikas un nepārtrauktas vides mehānikas katedras (ENVMK) izveides iniciators, dibinātājs un pirmais vadītājs. 2021. gada janvārī LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (FMOF) ilggadējais profesors saņēmis LU Gada balvu par skaitliskās modelēšanas zinātniskās skolas izveidošanu.

Industriālo un vides procesu skaitliskā modelēšana, izmantojot datoru skaitļošanas iespējas, ir ļoti strauji augoša inženierfizikas joma. Šī virziena attīstība 50 gadu periodā ir parādījusi izvēlētā virziena ilgtspēju un nozīmību Latvijā un pasaulē. Par perspektīvā studiju un pētniecības virziena iedibināšanu LU jāpateicas LU FMOF ilggadējam profesoram Jurim Miķelsonam, kam jau 20. gadsimta 60. gados, kad datoru iespējas bija izteikti ierobežotas, bija skaidra vīzija par šīs pieejas attīstības perspektīvām.

Skaitliskās modelēšanas speciālisti četrās paaudzēs

1970. gadā Juris Miķelsons LU FMOF nodibināja Elektrodinamikas un nepārtrauktas vides mehānikas katedru, kas kļuva par skaitliskās modelēšanas lietišķo zinātnisko pētījumu centru. Katedra realizēja pilnvērtīga studiju specializācijas programmu pieciem semestriem, nodrošinot uz lietišķiem pētījumiem orientētu nepārtrauktas vides fizikas speciālistu ar attīstītām datormodelēšanas prasmēm sagatavošanu.

Vien Jura Miķelsona sekmīgi vadīto un aizstāvēto doktora disertāciju skaits pārsniedz 10. Teju visi šie doktoranti (aspiranti) turpina zinātnisko darbību radniecīgā zinātnes nozarē.  Sagatavotie skaitliskās modelēšanas speciālisti ar šo unikālo un konkurētspējīgo izglītību ir pierādījuši savu konkurētspēju spēju, strādājot vadošās pozīcijās pētniecībā un izglītībā gan Latvijā (A. Cēbers, S. Lācis, L.Buligins, U. Bethers u.c.), gan ārzemēs (I. Rubinšteins Izraēlā, J. Dzenis Amerikas Savienotajās Valstīs, R. Joffe un J. Vārna  Zviedrijā). Katedras absolventi ir kļuvuši arī par veiksmīgiem uzņēmējiem un LU mecenātiem (piem., Arnis Riekstiņš, Mikrotīkls), bet daļa pēdējo gadu absolventi un doktori sekmīgi strādā ES industrijā izpētes un attīstības jomā (piem., G. Ratnieks, Siltronic;M. Kirpo, Wilo;A. Umbraško, ABP; S. Spitans, ALD Technologies). Mūsdienās promocijas darbus aizstāv jau ceturtā Miķelsona izveidotās zinātniskās skolas pētnieku paaudze.

Starptautiskā sadarbība turpinās vēl šodien

Dibinot katedru tika izveidota cieša sadarbība ar toreizējiem fizikas un polimēru mehānikas institūtiem, kuri laika gaitā kļuvuši par LU struktūrvienībām un sadarbību ar katedru turpina joprojām. Liels ir Jura Miķelsona ieguldījums arī ilgtermiņa starptautiskas zinātniskās sadarbības veicināšanā. 20. gadsimta 70. gados ENVMK uzsāka sadarbību ar PSRS pētnieciskajiem centriem, bet 80. gados noslēgusi Latvijas Universitātē pirmo zinātniskās sadarbības līgumu ar Rietumeiropas universitāti  - Hannoveres universitāti Vācijā. Sadarbība turpinās vēl šodien.

Juris Miķelsons iedibināja arī regulāro Elektrodinamikas un nepārtrauktas vides mehānikas zinātniskās konferences tradīciju, kas pulcēja plašu jomas speciālistu loku. 90. gados šī tradīcija transformējās kopā ar Hannoveres universitāti organizētā starptautiskā kolokvijā “Modelēšana materiālu tehnoloģijām”.

Ieguldījums vainagojies panākumiem

1970. gadā izveidotā ENVM katedra turpina sekmīgi darboties jau 50 gadus. Gadu gaitā katedra piedzīvojusi vairākkārtēju vadītāju nomaiņu.  Pēc dibinātāja Jura Miķelsona, katedras vadītāja pienākumus pārņēma Gunārs Sermons, vēlāk Leonīds Buligins (tagad LU Fizikas institūta direktors), kam sekoja Andris Jakovičs (tagad LU FMOF Skaitliskās modelēšanas institūta Multifizikālo procesu laboratorijas vadītājs), bet 2020. gada pavasarī katedras vadīšanas pienākumi uzticēti LU FMOF docentei Tijai Sīlei.

Tieši Jura Miķelsona 1970. gadā izveidotajā ENVM katedrā meklējami pirmsākumi vēl šodien LU FMOF ļoti sekmīgi strādājošai pētnieciskajai institūcijai – 2020. gada sākumā izveidotajam Skaitliskās modelēšanas institūtam (no 1994. – 2019. gadam Vides un tehnoloģisko procesu matemātiskās modelēšanas laboratorija).

Juris Miķelsons ir saņēmis daudzus LU atzinības rakstus un kopš 2017. gada ir Atzinības krusta virsnieks. Šogad apbalvojumiem piepulcējusies arī LU Gada balva par zinātniskās skolas izvedi.

Tā kā balvas pasniegšana šoreiz nevarēja norisināties klātienē, laureātiem tika dota iespēja teikt pateicības vārdus videoformātā. LU FMOF ilggadējā profesora Jura Miķelsona pateicības vārdus var skatīt video (00:50:14):


 

LU FMOF lepojas un sveic laureātu!

Par Latvijas Universitātes Gada balvu 2021. gadā

LU Gada balvas tika pasniegtas LU kopsapulcē, kas attālināti norisinājās piektdien, 29. janvārī. Šogad laureāti saņēma pavisam īpaša dizaina balvu. Tā simbolizē LU Akadēmisko centru (AC) un ir izgatavota no diviem materiāliem – betona, kas ir viens no LU Akadēmiskā centra modernās infrastruktūras materiāliem, un ozolkoka, tādējādi simbolizējot ozolu, kas ir Universitātes identitātes pamatā jau kopš pirmsākumiem. Par zinātniskās skolas izveidošanu tika godināta arī LU Juridiskās fakultātes profesore Ilma Čepāne. LU darbinieku kopsapulci var noskatīties šeit.

Dalīties