Akadēmiskais centrs
Jūlija sākumā Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra Dabas mājā norisinājās 25. Starptautiskās krāsu redzes biedrības simpozijs “ICVS 2019”, kuru organizēja LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes Optometrijas un redzes zinātnes nodaļa un LU Cietvielu fizikas institūts, uzņemot viesos ekspertus no visas pasaules un referātu sesijās pievēršoties krāsu redzes tematikai. Labāko referātu autori noslēgumā tika apbalvoti ar īpašu stipendiju.
Starptautiskā krāsu redzes biedrība (ICVS) ir starptautiska fiziķu, optometristu, fiziologu, psihologu, oftalmologu un redzes zinātnieku apvienība, kas pēta dažādus krāsu redzes aspektus un krāsu uztveres traucējumus. Reizi divos gados biedrība organizē ICVS simpoziju, kura laikā īpaši pievēršas nozarē aktuāliem jautājumiem, atspoguļojot krāsu redzes tematikas daudzšķautņainību. Biedrībā līdzdarbojas arī LU FMOF Optometrijas un redzes zinātnes nodaļas pētnieki, lai kopīgi attīstītu krāsu redzes pētniecību starptautiskā līmenī. Pašlaik LU FMOF ir vienīgā vieta, kur Baltijas valstīs ir iespējams studēt optometriju kā bakalaura, tā maģistra studiju līmenī. Viens no unikālās studiju programmas pamatlicējiem bija prof. Ivars Lācis.
Šogad no 5. līdz 9. jūlijam par simpozija norises vietu tika izvēlēta Rīga, krāsu redzes ekspertus no visas pasaules pulcējot LU Akadēmiskā centra Dabas mājā. “ICVS 2019” piedalījās 167 dalībnieki no tādām pasaules valstīm kā ASV, Lielbritānija, Japāna, Vācija, Spānija, Austrālija, Krievija, Francija, Ungārija, Norvēģija, Portugāle, Kanāda, Brazīlija, Bulgārija, Itālija, Slovēnija, Ķīna, Igaunija, Latvija un Lietuva. Dalībnieku pulku papildināja arī īpaši lūgtie viesi Pols Mārtins (Paul Martin), Beatrise Feigla (Beatrix Feigl) un Silvija Ponta (Sylvia Pont). Īpaši jāizceļ arī 2019. gada beļģu zinātnieka Gaja Verriesta (Guy Verriest) vārdā nosauktās medaļas (Verriest Medal) saņēmējs Maikls Vebsters (Michael Webster), kas simpozija viesus uzrunāja ar lekciju “Piedzīvojumi zilā un dzeltenā” (“Adventures in blue and yellow”).
Simpozija zinātniskā daļa tika organizēta 13 referātu sesijās, no kurām katra pievērsās atšķirīgai tematikai. Mutiskās sesijas papildināja arī stenda referāti. Krāsu redzes ekspertu stāstījumus pēc tematikas var iedalīt šādās kategorijās: “Apstrādes mehānismi”, “Tīklenes mehānismi”, “Krāsu parādīšanās”, “Krāsu redzes testēšana”, “Melanopsīns un krāsu redze”, “Krāsa glezniecībā”, “Spilgtums un krāsa”, “Krāsu redzes novērtējums”, “Apgaismojums un virsmas īpašības”, “Krāsu kognīcija”, “Grupēšana un uzmanība”, “Krāsu konstantums”, “Anomālā trihromāzija”. Ar pilnu notikušo lasījumu programmu var iepazīties oficiālajā ICVS 2019 tīmekļa vietnē.
Simpozija trešajā dienā dalībniekiem bija iespēja iepazīt Latviju, dodoties kādā no piedāvātajām ekskursijām uz Liepāju, Siguldu vai Jūrmalu, bet sestdienas un pirmdienas vakarā, kad referātu sesijas noslēdzās jau vēlā pēcpusdienā, dalībnieki varēja atvēlēt laiku Rīgas apskatei.
“ICVS 2019” simpozijā piedalījās arī latviešu izcelsmes Ņūkāslas Universitātes profesore - Anja Hurlberta (Anya Hurlbert), kura, apvienojot savas plašās zināšanas fizikā, medicīnā un neirozinātnē, nodarbojas ar cilvēka krāsu redzes uztveres pētniecību. Profesores mamma Janīna Patmalnieks, būdama vēl bērns, kopā ar ģimeni 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Lielbritāniju, kur dzīvo vēl joprojām. Simpozija “ICVS 2019” norise Rīgā ģimenei pavēra jaunas sadarbības iespējas ar Latviju. Patmalnieku ģimene parūpējās par īpašu notikumu “ICVS 2019” noslēgumā – ar ziedojumu 2 000 EUR apmērā, sadarbībā ar LU fondu, tika pasniegta “Patmalnieku ģimenes stipendija”, kuru konferences apmeklējuma izdevumu segšanai ieguva četri simpozija dalībnieki, jaunie pētnieki – Parja Mehrani (Paria Mehrani) no Jorkas Universitātes Kanādā, Taiši Masumitsu (Taishi Masumitsu) no Čibas Universitātes Japānā, Sāra Pattersone (Sara Patterson) no Vašingtonas Universitātes Amerikas Savienotajās Valstīs un Tama Kanematsu (Tama Kanematsu) no Tojohaši Tehnoloģiju Universitātes Japānā. Ziedojumu administrēja Latvijas Universitātes fonds.
Jautāta par motivāciju ziedot, profesore A. Hurlberta stāsta: “Savu studiju un karjeras laikā man ir laimējies iegūt dažāda veida atbalstu, tai skaitā prestižo Maršala stipendiju.” Turklāt prof. Hurlberta uzsver, ka, viņasprāt, “nav nekā labākā, kā palīdzēt cilvēkiem, jo īpaši jauniešiem, jo viņi ir nākotnes veidotāji un paaudze, kas šo pasauli padarīs par labāku vietu mums visiem. Es uzskatu, ka augstākajai izglītībai ir būtiska loma sabiedrības attīstībā, savukārt filantropijai ir liela nozīmei augstākās izglītības atbalstīšanā”. Turklāt prof. Hurlberta akcentē, ka investīcija cilvēkos ir viens no visvērtīgākajiem ieguldījumiem, kas vienmēr dod atpakaļ labumu visai sabiedrībai.
Prof. A. Hurlberta ar prieku aicina jauniešus studēt dabaszinātnes un izzināt dažādas likumsakarības: “Šī zinātnes joma ir aizraujoša – tā balstās uz fiziku un matemātiku, bet galu galā atklāj cilvēces noslēpumus, pētot cilvēka smadzenes, kā tās strādā, kas atšķir vienu cilvēku no otra. Tas ir brīnišķīgs dažādu zinātnisko jomu apvienojums, kas meklē atbildi uz jautājumu, kas cilvēku padara par cilvēku.”
“ICVS 2019” noslēguma pasākumā LU fonda valdes priekšsēdētājs prof. Ivars Lācis pateicās Patmalnieku ģimenei par ieguldījumu augstākās izglītības, jo īpaši fizikas un redzes zinātnes jomas, atbalstīšanā un stiprināšanā.
Par Latvijas Universitātes fondu
Jau kopš 2004. gada Latvijas Universitātes fonds nodrošina iespēju mecenātiem un sadarbības partneriem atbalstīt gan LU, gan citas vadošās Latvijas augstskolas, tā investējot Latvijas nākotnē. LU fonda prioritātes ir atbalstīt izcilākos studentus un pētniekus, veicināt modernas mācību vides izveidi, kā arī universitātes ēku būvi un rekonstrukciju.
Par Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti.
Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte ir Latvijas Universitātes akadēmiska pamatstruktūrvienība, kas izveidota akadēmiskās darbības organizēšanai sekojošās zinātņu nozarēs: fizikas un matemātikas nozarē, kā arī medicīniskās fizikas apakšnozarē.
